Pašai attiecību pieredzes ar musulmani nav, bet tuvu pazīstama meitene apprecēja musulmani, arī turku, nu viņi arī it kā dzīvo Eiropā, nesit, slikti neizturas, pāri nedara, bet tajās attiecībās pamatā meitene ir tā, kura ir pieņēmusi viņa tradīcijas, paražas, normas. Pieņēmusi kā savu arī to, kas kā cilvēkam, kurš dzīvojis, uzaudzis Latvijā, nav pieņemams, pieņēmusi to visu mīlestības dēļ, jo nav jau variantu, tam puisim ir viņa kultūra, tradīcijas, arī reliģiskie uzskati un viņš ne no kā atteikties, pielāgoties vai vismaz mēģināt saprast kaut ko citādāku, nemaz negrasās, jo viņš ir vīrietis un tā, kā ir viņiem, tas ir tā, kā jādzīvo. Protams, katram ir savs raksturs, kas attiecības ietekmē, bet ļoooti liela nozīme ir arī kultūrai, vietai, no kuras nāc, izcelsmei.
Vismaz es attiecības ar cilvēku no tās vides, kultūras neredzu nekā citādi kā atteikšanos no ļoti lielas daļas savas kultūras, saprašanas par dzīvi. Var jau būt, ka, ja ir tāda ļoti liela mīlestība, tas ir tā vērts, bet nu..manuprāt, starp eiropiešiem un tām tautām ir pārāk daudz atšķirību.