Nu Sveikas! Piederu pie tām, kurām ir bijusi saskarsme ar musulmaņiem! Gan draudzene Indijā dzīvojusi un tikusies ar tiem, gan pašai bijuši pielūdzēji, gan Stanbulā pusgads ir dzīvots!
nu sākšu par draudzeni-dūdo ausīs ka nemetās, laimīga bezgala bija ar abiem 2 draugiem kas viņai bija-tu pati smukākā pati labākā, ''ljublju, kuplju, poedzim'' vārda tiešākajā nozīmē, uzmanība utt...BET slinki, viena no viņiem ģimene vairāk cerēja, ka apprecēsies abi, lai var dēliņa biznesu, kuru vada vecāki nogrūst uz draudzeni. tas tā īsumā.
Biju tikusi uz vienu pakistāni(uz Tallinka tikāmies, parunājām minūtes 30, padejojām un ar to viss beidzās), jēziņ, simpātisks jau viņš bija, kaut esmu latviešu blondo zilacaiņu fane, man viņš patika, dzīvo Stokholmā, tur bizness utt, pārs dienas pēc mūsu tikšanās jau bija sapircies dāvanas man, sazvanījānmies skaipā pārs reizes, un jau bija-i love you blaa blaa blaa. tomēr sakarīgs bija, nostājās viss tā ka esam paziņu statusā, reiz bijām sazvanījušies pēc kāda gada pārtraukuma un ta stāstīja ka Pakistānā ir kkāda draudzene viņam, kura zudāvinājusi dārgu pulksteni viņam tādēļ viņš izrādīja kādas 20 rokassomiņas kuras sapircies dāvanā viņai..nu jauki bet nu jā.
Un tagad pats interesantākais- Stanbula, bet īsumā. sāku čupoties ar vienu turku, bet zināju ka vajag uzmanīgi...man tas bija vairāk ar domu-why not? mazs romāniņš. Pēc kādiem 2 mēnešiem atkodu, ka viņš slēpj, ka viņam ir sieva un bērns, bet turkiem ir tas joks, ka, ja mums pieņemts mācīties pēc vidusskolas, ta viņiem agri jāprecās, un no sievas viņi nešķirās, jo tādā gadījumā viss kas ir vīram paliek sievai jeb ja esii miljonārs tu paliec nabags un punkts! Tad bija cits...tas paldies dievam neprecēts, bet pa ausīm smuki braukāja, ar viņu nebija nekāda romāna, bija biznesa partneris, ar kuru pārs reizes satikāmies ārpus darba uz kafiju, pēc tam sākās sarunas par attāluma attiecībām kurām labi ka nepiekritu, jo 2 MĒNEŠUS PĒC MANAS AIZBRAUKŠANAS VIŅŠ CŪKA APPRECĀS :D bet nu ok darba dēļ nākas kontaktēties joprojām bet man labi, ka ir vienalga, jo ar viņu tiešām nekas nebija...nu un nākamais -bija trešais uz laimi ( :DDD ) bez faktiskās sievas un bez potenciālās jeb babņiks manā skatījumā, neko gudrs bagāts simpātiks, bet nu domāju es jau neiešu vēlreiz uzķerties :D ar to bija tīri forši, jo abiem bija skaidrs ess aizbraukšu un viss, bet tomēr dāvanas dāvināja un jutās ka blakus ir vīrietis, tiešām, un tā laiku lieliski pavadījām kopā, tomēr tagad vienalga uzzvana parunājam saka-i miss you (šis vismaz nelej komplimentus ausīs un i love you) un tā reāli par pēdējo tik varu teikt bija funny, tagad arī prasa vai gribu vēl atbraukt un ja jā, manā vietā darbā nokārtos visu :D
vienvārdsakot-esi uzmanīga, ja nav for fun, tad no viņiem pa gabalu, bet ceru ka tavā gadījumā vis ir pa īstam, un par vecākiem, turki ir dažādi, ir tādi, par kuriem nekad nepateiks, ka turks un tādi kuriem ir tikai Allāhs galvā un nekas dzīvē viņus neintersē un aunapieres, attiecībā uz vīriešiem , domā tikai ar to kas tur apakšā.
būtu jauki ja padalītos pēc tam, kā izdevās brauciens! :)))
1613
