Jā, viegli jau teikt, ka nevajag ieciklēties uz to
prince charming, saprast, ka atnāks tad, kad vismazāk gaidi, bet pat ar visiem darbiem, mācībām, treniņiem, kursiem, draugiem, ballītēm etc.-no tā iekšejā stāvokļa, ka esi viena, nevar atbrīvoties. Jo dienas beigās tu esi viena. Vēl jo vairāk, ja visām draudzenēm ir draugi un tev jau sāk palikt neērti( !:D ) viņu priekšā par savu vienatni, kad dažreiz šķiet vajag kādu
iegādāties, lai neizceltos uz apkārtējo fona. Tas, protams, ir joks, bet spiediens ir jūtams uz šādām sievietēm.
Nenoliedzu, man arī ir problēma ar augstajiem standartiem, tad nu cenšos pēdējā laikā graut visas savas idealizācijas un ilūzijas, atmest savus priekšstatus par to
kā visam ir jābūt un gaidīt, ko dzīve piespelēs, jo varbūt viņai labāk zināms, kas man ir vajadzīgs.
Ja pārāk ilgi gaidīsi princi uz balta zirga -sagaidīsi pastnieku ar pensiju uz divriteņa
O, jā, no šī man bail! :D