Mana draudzene precējās ar dāni, kāzas bija Latvijā. Ceremonija notika brīvā dabā, mācītājs runāja latviski, es tulkoju uz angļu valodu, dāņi jau visi angliski saprot. Bija ļoti sirsnīgi viss, tikai iesaku nabaga tulkotājam, ja tāds ir, iedot kaut aptuvenu tekstu pirms tam. Kad man beidzot pirms ceremonijas izdevās nomedīt mācītāju, viņš man mīļi paskaidroja, ka savas runas nekad nerakstot, tā nu mēs abi improvizējām un es lūdzu Dievu paralēli, lai spētu ātri pārtulkot visus garīgos vārdus un neizgāztu savai draudzenei to lielo brīdi. Pēc tam vēl angliski viesiem komentēju dažas tradīcijas un uzdevumus, citi jaunie un vedēji arī visu vadīja dublējot valodas. Pie galda vēl tulkoju līgavas tēva uzrunu. Pārējo laiku visi paši tika ar visu galā, līgavaiņa tēvs savu uzrunu lasīja angļu valodā, tad nu to vecākiem cilvēkiem austiņā patulkoja tie, kas pie galda tuvāk sēdēja un saprata. Tāda kāzu vadītāja no malas nebija un nebija arī vajadzības.
Domāju, ka ārzemju viesi bija ļoti patīkami pārsteigti, viņiem patika visas izdarības, iesaistījās ar prieku, nāca klāt un jautāja visu ko par latviešu kāzām. Dāņiem pašiem to tradīciju krietni mazāk, bet tās dažas arī tika izmantotas, piemēram, pie latviešu mičošanas līgavainim tika nogrieztas zeķu priekšējās daļas, lai nevarētu vairs iet pie citam meičām :D Vēl viņi līgavu slavēja par to, ka viss tik smuki ar ziediem izdekorēts un viss ir pārdomāts un saskaņots :)