Pieķeršanās

Apdomāt pozitīvās lietas, kas bijušas, pateikties mājai un gariņiem par visu, kas piedzīvots, ka pasargāti utt. Un tad sākt domāt par to, cik jauki varētu būt nākamajā dzīvesvietā. Ka varēs gan jaunas atmiņas gādāt, gan ievest savu mīlestību citās telpās.

up

Dzīve iemacij aja parak sāk piekerties lietām, vietām,cilvēkiem var visu atrak pazaudet. Sākuma japiekeras sajūtām. Nu tas nak ar laiku. Tas ir pārbaudījusm kas jaiztur. Daudzi mani bernibas draugi šo iztureja. Rigas centra maz tagad dzivo to kas tur dzimusi un augusi.

Man ir pirmie 3mēneši smagi, ja pārvācos citur, bet pēc tam jau pierodu.

Kad vienas durvis aizveras, atveras citas. Centies parādīt viņai situācijas gaišo pusi un galu galā, kad apprecās bieži vien maina mājvietu un nav nekāda nelaime.


Tas ir dabiski. ;)

Es noteikti piederu pie cilveekiem,kuram ir loti gruuti mainiit dziives vietu.Loti labi juutos vietaas,kuras paziistamas,miilas...Laikam tiesi taapeec reizeem gruuti dziivot svesumaa.Pagaajusi daudzi gadi un tomeer nevaru iisti iedziivoties.Es vairaak meeginu ielikt maajaa savu energiju,mainiit lietas vietaam ,mainiit dizainu-ka saka mans viirs -viit savu ligzdu jaunajaa vietaa.

laikam būšu viens no retajiem cilvēkiem, kam patīk pārvākties.. jā, ar katru vietu, kur esmu dzīvojusi, saistās kaut kādas atmiņas. Bet katru reizi, kad ievācos jaunā mājvietā mani pārņem tāds savāds saviļņojums. Nezinu, iespējams tas ir tāpēc, ka vēl neesmu atradusi savas "īstās mājas".

Būs viņiem viss labi! Galvenais, ka ģimene ir kopā. Kopīgiem spēkiem to visu pārdzīvos un arī jauno mājokli padarīs par mājām! :)

Esmu daudz parvākusies. Sākumā tas bija aizraujoši, kā tāda spēle, kā katru vietu iekārtot, kas tur jauns un interesants.
Tagad laikam veca sāku palikt - ļoooooti nepatīk pārmaiņas dzīvesvietā. Pēdējās divas reizes (viena no kurām - vēl priekšā) pirms pārvākšanās sevi šaustu ar domām, ka tur nebūs tik labi kā iepriekšējā dzīvesvietā. Visu laiku sev uzskaitu tos mīnusus.
Tur mākslīgi, manuprāt, neko iespaidot nevar. Draudzenei jaunajā dzīvesvietā vnk būs jāpaiet laikam, kamēr pierod. Bet cilvēks tādā ziņā ir lieliski aprīkots pielāgoties jebkuriem apstākļiem, un ar laiku tas vairs nešķiet nekas īpašs :)
Varbūt var mēģināt iepriekš plānotajā vietā uzmeklēt kaut ko interesantu apkārtnē, kaut vai izpētīt, ka tur tuvumā foršs parks, vai ka tas un tas pazīstamais tuvāk dzīvo.. utt... kas to skatu mazliet optimistiskāku par visu procesu padarītu.