Šodien vilcienā dodoties mājup, satiku puisi ar kuru mācījos paralēlkursā vairākus gadus atpakaļ. Izmainījies- vēl smukāks palicis, bet tā vienkāršība viņā tā pati. :) Labs cilvēks.
Šad un tad viņu satieku vilcienā. Mēģinu šo atrast sociālajos tīklos. Bet nekā - pat caur vecajiem kursabiedriem mēģināju. Čuššš..
Viņš laikam vienkārši tur neeksistē.
Man patīk kā viņš parasti atvadās- pamiedz man ar actiņu un pasmaida. Smieklīgi. Nevis tā vienkārši, bet tā - grūti aprakstīt. Vienmēr apjautājās, kā man iet, kas jauns manā dzīvē utt.
Ehh, vēlējos šo atrast un paklačoties. Iedomājos, ka varētu nākamreiz palūgt viņam viņa telefona Nr. kaut kādā veidā, bet tad ierunājās sirdsapziņa un sakautrējos par šo domu un tās īstenošanu. :(