Hei, Sātan, muguru taisnu, krūtis uz priekš, dibenu atpakaļ un nemūžam nepadodies!
Ja ko vēlies, tad kaut pār līķiem.
Ehhh, tas, ko tūdaļ rakstīšu, lika sajusties mazlies, kā lai pasaka, nu....vecai... :D
Toreiz, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas, studēju pilna laika klātienē budžeta grupā. Ambīcijas milzīgas, pieredzes nekādas, bet toties pārliecība par sevi kā Napoleonam.
Otrā kursa beigās nolēmu ar lielu pompu pieteikt sevi darba tirgū - domāts, darīts - tikai, sasodītsā ekonomikas krīze sākās. Darba piedāvājumu nebija vispār, visriņķī dzirdams tikai par štatu samazināšanu - bez maz jāziepē striķis.
Parādījās sludinājums par prakses vietu finanšu institūcijā. Metos ar pilnu krūti jaunos piedzīvojumos, tikai, bez jebkāda atalgojuma. Nolēmu, ka dēļ pieredzes esmu gatava iet cauri uguni un ūdeni.
Praksei bija gana brīvs grafiks, lai varētu savienot ar studijām. Vienīgais mīnuss bija - konkurente! Viņa toreiz jau bija bakalauru beigusi un bija maģistra pēdējā kursā. Viņai bija arī pieredze, tādēļ pret viņu jutos kā Dāvids pret Goliātu, bet man bija super slepenais ierocis - ambīcijas, pārliecība un milzīga vēlme sevi pierādīt.
Rezume, pēc prakses viņai pateica paldies par darbu, man piedāvāja pastāvīgu darba vietu. Pašlaik esmu izveidojusi veiksmīgu karjeru jomā, kurā pabeidzu studijas.
Ak, skaitā jaunībā...bija forši! Nenožēloju nevienu negulēto nakti, sirmo matu vai riņķi zem acīm.
Ja Tev ir sapnis un Tu ļoti, ļoti, ļoti ko vēlies - nepārstāj sapņot un vēlēties, jo domas materializējas.
Ieteikums - centies atrast praksti ar brīvāku grafiku, lai savienotu gan mācības, gan pašreizējo darba vietu. Lai veicas! Drosmīgajiem pieder pasaule.
