Raksts aizsūtīts, nopublicēs vai nē, viņu kompetence, es vismaz mēģināju. Ir daļa kritikas draugiem.lv Tikai nezinu, vai neesmu aizskārusi kāda cieņu vai portālam cēlusi neslavu. Konkrētus vārdus neminēju, tas nav mērķis - mērķis ir vērst uzmanību uz problēmu, aicināt izvērtēt un situācijas analīze.
Tirgotāji – krāpnieki vai tomēr „Ir aitas, ir cirpēji”?
Lietojot portālu aktīvi aptuveni 8 gadus, nevar nepamanīt izmaiņas tā transformācijā. Draugiem.lv veidotāji ir gājuši līdzi portāla lietotājiem – dabīgo norišu plūsmu koriģējot vēlamā gultnē. Ja portāla iesākumos tā bija draudzīga vietne, kur sazināties ar draugiem, vēlāk tam blakus enerģijas rezerves pieprasīja atkaušanās no nevēlamiem pielūdzējiem un saucamajiem „fake” profiliem, kuru problēma caurmērā tikusi atrisināta, vēlāk (ar „Runā sadaļas” parādīšanos) sekoja banālu atzinu un jēlu joku kults. Portāla veidotāji rūpējušies, lai jebkuras savā virzienā plūstošās aktivitātes būtu iespējams kontrolēt, taču vērojumi norāda, ka vairums lietotāju to nedara, un tādējādi nonākam pie galvenās problēmas – neskaitāmi simti lietotāju ir nonākuši tirgotāju - krāpnieku ietekmes zonā. Diemžēl pēdējo divu gadu laikā kā sēnes pēc lietus savairojušies interneta veikalu un pircēju starpnieki, kas ebay.com, aliexpress.com un citu interneta veikalu preces tirgo tālāk, par savu tirgus platformu izvēloties draugiem.lv lapas.
Šoreiz problēma nav uzcenojumā, kas dažubrīd sasniedz teju 900% (pētot dažu tirgotāju veidotās vairāksolīšanas) no sākotnējās preču summas, par kādu starpnieks to iegādājies. Tā sakot – katrs pelna kā māk – cits ar uzcenojumu, cits ar lieliskām mārketinga un reklāmas zināšanām un cits – ar krāpšanu, maldinot pircēju par preces kvalitāti. Neskaitāmās lapās vērojams, ka ebay.com vai citu interneta veikalu bižutēriju uzdod par īstu sudrabu vai zeltu, pakaļdarinājumus – par brendiem. Var jau teikt – ir pieprasījums, ir piedāvājums, taču pārdevējus tas neatbrīvo no atbildības pret potenciālo pircēju - uzrādīt tam patieso preces kvalitāti nav daudz prasīts. Nav grūti atrast preces sākotnējo pārdošanas vietu un noskaidrot preces materiālu, no kā tas izgatavots, taču acīmredzamais rāda, ka sabiedrība ir neziņā. Tāpēc aicinu potenciālos pircējus izvērtēt vietni, no kuras grasāties pirkt rotas, un noskaidrot īsto izcelsmi, nepieciešamības gadījumā pieaicinot kādus zinošākus papildspēkus.
Apspriešanas vērta ir arī šo vietņu reakcija uz kritiku, potenciālo pircēju brīdināšanu, pierādījumu publiskošanu – labākajā gadījumā tiksi bloķēts, sliktākajā – savā vēstuļu kastītē saņemsi vēstuli ar iespējamām sankcijām par neslavas celšanu.
Nākamais sašutuma vērtais punkts – draugiem.lv atbildīgās sadaļas „Tautas policija” nespēja vai vēlmes neesamība reaģēt. Velti mēģinājumi ziņot par krāpniecību, jo atbilde neseko, darbību neredzu – esmu taču nobloķēta. Protams, ka šajā sadarbībā ‘pārdevējs – vietnes īpašnieks’ izdevīgi ir abām pusēm, reklāmas bizness zeļ, tikai trešo – pircēju paliek mazliet žēl.
Atgriežoties pie ievadā minētās domas par portāla transformāciju. Tā ir gana samilzusi problēma arī kvalitatīvā portāla izpratnē, jo draugiem.lv tiek pārsātināts ar visai zema līmeņa aktivitātēm portāla koncepcijas sākotnējā izpratnē, visur tiek pozicionēts mārketings - gan draugiem.lv dienasgrāmatās „Dzejas sadaļā” publicējot grafomānus, gan "Runā" plūsmā pirms kāda laika vērojamo tendenci iepludinot reklāmu ar modes lapām un veikaliem zem labas maskas - „ieteikts raksts”, ko pati nevaru kontrolēt – tātad es iespējamo krāpnieku ietekmes zonā nonāku ne savas darbības vadīta.
Neatbildēts paliek jautājums – vai paliksim pie domas „ir aitas ir cirpēji” vai rīkosimies?
2083
