Man ir attiecības ar vīrieti, kas dzīvo ārzemēs, tikties sanāk tikai reizi mēnesī vai pat retāk. Līdz šim viss bija labi, bet nu mani ļoti uztrauc tas, ka pēdējā laikā viņš man raksta stipri retāk kā ierasts. Parasti saņēmu vairākas ziņas dienā, vienmēr atradām laiciņu parunāties skaipā vismaz dažas minūtes, bet tagad viņš atraksta labi, ja reizi divās dienās, kaut arī vēstules ir tik pat mīļas, bet man ir sajūta, ka viņš ir zaudējis par mani interesi. Nedēļu atpakaļ viņš saslima ar gripu, rakstīja maz, bet tas bija saprotams, ņemot vērā, ka viņš visu laiku gulēja. Tagad vesels, bet joprojām sazinamies reti, raksta, ka jāpabeidz slimības laikā iekavētie darbi, ka nejūtas vēl īsti labi utt. Es, protams, netincinu, nejautāju, kāpēc viņš par mani aizmirsis, tikai vienā no pēdējiem e-pastiem garāmejot minēju, ka man pietrūkst mūsu garo sarunu, bet ka es saprotu, ka viņam un stress utt. Mēs esam sarunājuši pēc nedēļas satikties tuvajās ārzemēs, man jau ir biļete, bet es joprojām pat nezinu, vai viņš ir nopircis savu biļeti. Visu laiku to vien dzirdēju, cik viņš ir noilgojies, ka domā par mūsu tikšanos utt, bet tagad pat rodas sajūta, ka nekādas tikšanās nemaz nebūs, ja jau nevar atrast laiku kaut pāris rindiņas dienā atrakstīt. Varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija, vai arī varbūt šeit kāds puisis var paskaidrot caur vīrieša loģiku, kāpēc var rasties tāds pēkšņs atsalums un ko man šādā situācijā darīt, vai nedarīt?
17
