Ko jūs darītu manā vietā?

teica, ka kādu laiku jau nejūtot neko pret manīm

Kādu laiku nejūt neko. Diez vai tās ir pāris stundas vai dažas dienas. Parasti šādi apzīmē mazliet lielāku laika posmu.

Es nedarītu neko, jo, lai cik grūti man būtu, saprotu, ka ar varu mīļš nekļūsi. Vienīgais, ko Tu vari darīt, tas ir nezemoties, jo izskatās, ka viņš savu izvēli ir izdarījis, turklāt viss būs atkarīgs tikai no viņa.
Soc. tīklos nekad neesmu statusus likusi, tāpēc nezinu, ko darītu. Drīzāk neko, jo diezgan amizanti izskatās, ka ir personas, kas tos statusus maina gandrīz katru otro dienu.

Priecaajies,ka tev pateica un nevis visu laiku aiz deguna vazaaja. Vismaz tev nevajadzes no adas lekt lauka,kad attieciibas butu bijusi rutiina.
Bet dzeks arii stulbs, obligati bija jasvin taa gada diena?

nesaprotu...kur pazuud juutas? vinas pazudiis vienmeer, tapec arii ir jaakopj attieciibas...

Nu, pagaidām labāk neko nedari... Nogaidi kādu laiciņu - atbilde pati atnāks pie Tevis :)
Bet, katrā ziņā, nav tas puisis lops :D Priecājies, ka godīgi visu pateica nevis meloja un izlikās, krāpa, u.t.t. Ok, žēl, ka tā sanāca, bet neko darīt, viņš jau arī nevar sev pavēlēt, lai mīl, u.t.t., lai gan, pieļauju, ir to centies sev iestāstīt pēdējā laikā.
Turies! :)

Vispār puisis baigais lops, ka sagaida 2 gadu jubileju, un pēc tam pasaka, ka labu laiku vairs nav jūtas.

Nu nav gan lops. Domāja un cerēja, ka vēl uzradīsies kādas jūtas, bet nu nesanāca.. Kāds te sakars ar jubildejā, vispār?
Es domāju, ka puisis ir malacis, ka atklāti pateica, nevis sāka pa kreisi laist un visādus pigorus stāstīt.
Autore, domāju, ka vienkārši vajag varbūt izrunāties, kas notiek tālāk. Vai šķiraties, vai grib laiciņu sev paņemt vēl. Nav jēgas mēģināt neko uzspiest, ja saka, ka jūtu nav, diemžēl.

Gan jau viņš cerēja, ka jūtas atgriezīsies, bet tomēr saprata, ka nē. Un tur nav svarīgi, kādi notikumi pa starpu - viņš vienkārši sagaidīja savu pēdējo pilienu.

Es iesaku pieiet lietai no pavisam citas puses... Pastāstīšu savu pieredzi. Varbūt ne gluži tāda, bet diezgan līdzīga situācija.

Ar puisi satikāmies vairākus mēnešus. Ne pārāk bieži un arī attiecības nebija tādas baigi nopietnās ar super iemīlēšanos un salipšanu kopā, kā tas ir tradicionāli. Bet mums kopā bija ļoti labi.

Un tad ar vienu dienu viņš mani bez maz vai izsauca uz sarunu, kur teica, ka redz, kāda man ir attieksme, kā es jūtos pret viņu utt, bet viņš diemžēl no savas puses nevar to pašu. Viņam neesot tās sajūtas, viņš nevar man atzīties mīlestībā un ka droši vien labāk būtu pārtraukt visu, lai nesāpinātu mani.

Pāris dienas kritu izmisumā un raudāju kā aizkauta. Bet tad tā padomāju, ka negribu, lai mūsu attiecības beidzas, tikai tāpēc, ka viņam nav tik nopietnu jūtu pret mani. Kaut kas jau ir. Simpātijas, patikšana, dvēseļu radniecība, seksuāla pievilcība, draudzība, tas viss ir, un to viņš pats arī aplieicināja.

Turpināju ar viņu komunicēt. Tā pavisam neuzbāzīgi, draudzīgi. Aicināju pavadīt kopā laiku. Vienkārši lai būtu tā savstarpējā klātbūtne, bez nekā vairāk. Sākumā arī tā piesardzīgi, bet viņš tomēr atsaucās, jutu, ka viņam patīk mana klātbūtne, ka viņš jau bija pieradis pie manis, un jauki, ka tā komunikācija un saziņa un klātbūšana turpinājās.

Pēc mēneša jau atkal pamazām parādījās kaut kas intīms mūsu starpā, bučiņas. Vēl pēc mēneša jau atkal sekss atsākās. Un tā pamazām, pamazām mēs atkal darām un uzvedamies kā agrāk. Ok, tikai šoreiz bez ilūzijām.

Jā, es zinu, ka viņš mani nemīl. Taču es redzu un jūtu, ka esmu viņam tomēr nozīmīga, ka viņam patīk būt ar mani. Un viņš izturas pret mani fantastiski!

Ja es toreiz pēc tās mūsu sarunas būtu pagriezusies un savā lepnumā aizgājusi, šodien nekā no tā nebūtu. Jā, savā ziņā es noignorēju to, ko viņš man teica - ka viņam nav tādu jūtu. Bet, ja man ir labi ar viņu, es neatteikšos no viņa tikai dēļ kaut kādām jūtām.

Gunita, interesants stāsts...... man kaut kur līdzīga situācija, bet es nezinu vai tāa varētu

Par situáciju kopumá:
Nevajag bāzt visu sociālajos portālos, jābūt arī kaut kādam privātumam, tad nebūs jājautā šādas lietas.
Ja puisis saka,ka nav jūtu, tad nav un laid viņu prom, būs vēl citi vīrieši! ;)

Par Gunitas situāciju. Tagad viņš Tevi mīl???!

Es to ļoti apšaubu, jo kādreiz esmu bijusi tādā slazdā un izvēlējos uzturēt draudzīgas attiecības, atkal sagājām kopā, bet pēc ilga laika atkal viss bija kā sākumā, tādas attiecības pie altāra neved. Galu galā es dzirdēju no viņa frāzi - man ļoti patika sekss ar Tevi un, tāpēc mēs tik ilgi bijām kopā. Diez vai tas ir foršākais ko meitene var dzirdēt...

Iemācieties sevi cienīt, novērtēt, nevis pazemoties kaut kādam vecim, kuram nav nekādu dziļu jūtu pret Jums. Būs dzīvē vīrieši, kas tiešām Jūs novērtēs un mīlēs.

man ļoti patika sekss ar Tevi un, tāpēc mēs tik ilgi bijām kopā. Diez vai tas ir foršākais ko meitene var dzirdēt...

Nu bet skaties pozitīvi - tātad meitene ir gan laba gultā, lai atsvērtu citus trūkumus. Jāuztver tas kā kompliments. Vismaz ar kaut ko reālu puisim bija interesanta. Ir taču vīrieši, kas kaut kādas klubu cacas uztur tikai kā totēmu - lellīti.

Nu, ja jau nejūt vairs neko, tad arī nejūt.. Sāc jaunu dzīvi ;)

S80, nē, viņš joprojām mani nemīl. Bet kas tas ir... tie ir tikai vārdi... tāds tā kā 'statement'. Bet kā ar darbiem? Attieksmes ziņā viss ir lieliski. Pat labāk, ja salīdzinām ar teiksim manām bijušjaām attiecībām, kur puisis mīlēja. Pilnīgi nekas nav sliktāk dēļ tā, ka it kā nemīl. Vienīgais arguments, ka šādas attiecības neved pie altāra. Ok, pieņemsism... Bet tās, kur mani mīlēja, arī tāpat neaizveda pie altāra. Līdz ar to... kāda starpība? Kāda starpība, vai puisis mīl vai nemīl, ja man ir labi un es esmu laimīga?

Es nebūt kaut kādā veidā nepromotēju veidot attiecības bez mīlestības. Es vienkārši gribu vērst uzmanību uz to, ka ne vienmēr vajag uzmest lūpu, pagriezties un aiziet ar šito visiem zināmo attieksmi "gan nāks kāds cits, labāks". Jā, visas mēs esam lepnas, gribam, lai puiši mūs mīl vairāk nekā mēs viņus, lai skrien pakaļ un prec. Bet ne vienmēr dzīvē tā notiek. Protams, nevajag pazemoties, bet dažkārt ir svētīgi mazliet arī piebremzēt šo savu lepnumu, pārkāpt pāri aizspriedumiem un pašai pacīnīties par puisi un par attiecībām.

Protams, katra situācija ir savādaka.. es ieteiktu izrunāties ar viņu, kāpēc, kas par vainu.. kas bijis ne tā.. turies..

Pec pieredzes sakot, liekas, ka viņam cita jau galvā.
Un jā, ņem tik ārā bildes.
Un ej izklaidējies.

vai tur viss ir beidzies? Un,varbūt muļķīgs jautājums,bet ko darīt ar sociālajiem medijiem - vai draugos mainīt statusus,ņemt bildes ārā, vai nogaidīt? Paldies jau iepriekš!

no sociālajiem mēdijiem izdzēs visur kur vien vari viņu, ņem bildes ārā, neko negaidi, meklē citu. Puiši parasti nepārdomā, ja pārdomā tad uz īsu laiku...

Gunitas situācija gan liekas diezgan nožēlojama. var redzēt cik izmisusi sieviete...

peekaboo, nožēlojama jo...?

Kas jums visiem ir ar tiem sociālajiem tīkliem? Es gan drīz gadu būšu šķīrusies, bet vēl nevienu bildi neesmu izņēmusi ārā. Un arī netaisos to darīt. Priekš kam?