Koju dzīve - neliels izmisums.

 
Reitings 601
Reģ: 14.07.2011
Labs vakars.

Finanasiālu un dažu citu apsvērumu vadīta, šā gada janvārī ievācos kopmītnēs. Dzīvoju trīsvietīgā istabā, ar meitenēm, kuras viena otru pazīst jau sen, esmu tā "ienācēja". It kā dzīvot nav slikti, sadzīves apstākļi pat labāki, kā biju gaidījusi, bet tās savstarpējās attiecības...

Esmu diezgan klusa, bierenēm netraucēju, bet attiecības ir kaut kādas - saspīlētas. It kā vārdos nekādi apvainojumi netiek pausti, bet jūtu, ka uz mani ir "zobs". VArbūt vajadzētu izrunāties, bet iekšā tāda pretīga sajūta, negribas, jo sevišķi tāpēc, ka nejūtos vainīga. Pati esmu klusa, trobeļus netaisu, čipsus negraužu.

Ko gribu dzirdēt? Varbūt pa kādam padomam, bet vairāk gribētu, lai padalāties ar saviem koju stāstiem - vai vēl kādai ir bijis pagrūtāk iedzīvoties. Iespējams, šeit nāksies palikt arī nākamgad, domāju, varbūt mainīt istabu, bet bail, ka var būt vēl trakāk.
19.03.2014 16:46 |
 
Reitings 287
Reģ: 20.10.2010
Man bija līdzīga situācija tikai viņas bija ienācējas, jo es jau dzīvoju taja istabā, un nevienai nebija zobs uz mani. Bet tā kā es mācijos un strādāju biju maz kojās. Tā apmēram nodzīvoju gadu kad dzīve iegrozojās tā, ka viņas pašķīrās un šobrīd viena no viņam man ir ļoti laba draudzene :)
20.03.2014 10:36 |
 
Reitings 10
Reģ: 01.11.2013
Es dzīvoju kojās jau vidusskolas laikā. Uzsākot 12. klasi, pie mums ar draudzeni istabiņā ievācās 7.-klasniece. Sākumā nesapratām, kā vispār ar tādu bērnu komunicēsim un sadzīvosim :D Beigās izveidojās super kontakts, draudzējāmies gan ar viņu, gan viņas draudzeni, kas dzīvoja citā istabiņā (viņas abas kopā nevarēja dzīvot, jo istabiņu pietrūka), saucām viņas par mūsu bērniem :)
Augstskolā vienu brīdi dzīvojām divatā, ar to meiteni nebijām sirdsdraudzenes, bet sapratāmies labi. Tad pie mums ievācās trešā meitene, viņa bija patiešām neparasta. Ballītes, alkohols, minisvārki, puiši - tas viss, kas pirmām kārtām interesē studentus, bija slikts. Ja mums bija ballīte, viņa patiešām sēdēja stūrītī un tēloja, ka mācās, jo troksnī tas diez vai bija iespējams. Neskatoties uz pilnīgu viedokļu nesakritību gandrīz visos jautājumos, mums ar viņu bija ļoti interesantas diskusijas un kopumā viņa mums nemaz netraucēja. Var jau būt, ka no viņas viedokļa mēs izskatījāmies tieši tādas, kā autore stāsta, bet tīšuprāt un aiz riebīguma neko nedarījām. Tā meitene gan ātri pārvācās citur, iespējams, atrada sev domubiedreni, ar ko dzīvot.
Man jau liekas, ka tajā studentu un koju vecumā var sadraudzēties ar visiem. Pati neesmu ļoti sabiedriska, bet tajos laikos nebija problēmu. Pievienojos ieteikumiem par kādu kopīgu ballīti un varbūt Tavas istabas biedrenes atvērsies.
20.03.2014 11:34 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online

 
Šobrīd nav neviens reģistrēts profils portālā!