Darbs - ko darīt, kad nav ko darīt?

Kāda laba grāmata, krustvārdu mīklas, kādu valodu pamācīties, nu tā - vārdiņus, frāzes pašapmācības ceļā. Pirmais, kas nāk prātā, ko pati laikam darītu. :)

grāmatas!

Nu - arī spēlītes ir feinas, es arī neesmu baigais spēļu fans, bet ir arī visādas domājamās spēlītes, kas nav tikai truli kapājamas, attīsta reakciju un domāšanu, man vismaz patīk. :)

Piekritīšu - grāmatas, krustvārdu mīklas. :)

Es drošvien strādātu papildarbu. Vai relaksētos vientulībā ar sevi un atslēgtu smadzenes no dienas notikumiem.

Būs laikam jāaizčāpo līdz bibliotēkai pēc kādas labas grāmatas. :)

Grāmatas ir slikta ideja - nogurdina acis un rada ilūziju, ka pats cilvēks ir noguris. Vajag ko atraktīvu un aizraujošu.

es lasītu grāmatas vai strādātu papilddarbu

grāmatas, grāmatas, grāmatas :)

Es esmu pat tamborējusi darbā. Kad ilgstoši nav ko darīt, tici man, nekas neliksies gana aizraujošs.

Krustvārdu mīklas pārāk viegli minēt, ja priekšā ir google. :D Man parasti tām pietrūkst pacietības. :D
Varētu jau kko piehaltūrēt, bet man diemžēl nav nekādu tādu iemaņu, kas varētu citiem noderēt.
Tā kā patīk adīt, bija doma pasēdēt ar adatām, bet sakautrējos, ja nu tomēr ienāk kāds klients. :D

Mums te vienā veikalā pārdevējas ada vienmēr, kad ieeju, ja godīgi - ļoti labs un praktisks veids kā laiku pavadīt, it īpaši - ja ir tādas prasmes. Ja ne sev, tad dāvanām, pārdošanai (tā - tīri simboliski) kaut ko noadīt. :)

Esmu aizrāvusies ar Sirds Siltuma Darbnīcu, bet kopš sāku strādāt, tam īsti nav atlicis laika un palikuši puspabeigti darbiņi. Vienīgi ar apgaismoju varētu būt labāk.
Nezinu, es kaut kā kautrējos teikt, ka adu, jo brīžiem šķiet, ka vēl valda mīts, ka tā ir omīšu nodarbe. :D

Es ņemtu līdzi savu kindli un atsāktu daudz lasīt. Ja ir pieejams dators ar internetu, tad pamācītos kaut ko no Coursera.org - man šķiet tur ir gana daudz un interesanti kursi, lai katrs kaut ko varētu atrast.

Man gan šķiet, ka adīt ir forši. Paskatoties cik man daudz draudzeņu nemāk pat zeķes uzadīt, es jūtos lepna par sevi. Un nav jau jāada omīšu varianti- man patīk zeķes ar dažādiem rakstiņiem, musturs.lv var pameklēt, tur ir viss labi parādīts.

Adīšana ir laba lieta, pat labāka par grāmatāma, jo uznāks brīdis, kad sāks nākt miegs no grāmatām. Bet adīšana liekas aizraujoša.

Un es neuzskatu adīšanu par omīšu nodarbi. Man ir tikai, bet lepojis ar to, ka māki noadīt sev zeķes, cimdis, cepures utt. :)

courserai jāatmet ar roku, kompis nevelk. :(
Vienu brīdi staipīju sev līdzi adatas un dziju, bet tā arī neuzdrošinājos izvilkt. :D

Man ir tikai 20, bet lepojos ar to, ka māku


bāc kā es rakstu. :D

Es adu jau no padsmit gadiem. :)

Kāpēc neuzdrošinies izvilkt adatas?