Jūsu vīrieši un viņu garderobe...

Mēs abi esam šmotņiki, mums abiem patīk iepirkties un viņam ir laba gaume - man nav nepieciešams viņu mēģināt pierunāt nopirkt kaut ko sakarīgu.
Ģērbjas viņš tādā smart casual stilā, man ļoti patīk.

Mans vīrietis pats izlemj, ko pirks un ko ģērbs, vienīgi es reizēm iesaku viņam pirms došanās uz veikalu, kas viņam piestāv un kas ne, piemēram, viņam vispār nepiestāv melns apģērbs-tā arī pasaku, ka labāk pirkt citas krāsas drēbes, pastāstu, kāds apģērbs vīriešu garderobē man patīk, viņš to ņem vērā.Prieks, ka attiecībā uz vīrieša apģērbu,ko viņam vajadzētu, mums ir līdzīgi uzskati.

manējām patīk viskautkas bezformīgi neuzkrītoši tumši pelēcīgi-brūnīgi-melns, tāpēc nopērku viņam ik pa laikam kaut ko krāsainu. velk tikai tāpēc, ka to pirku es. viņš arī ik pa laikam nopērk man kaut ko pa savai gaumei.

Mans draugs iepērkas pats un es tur diži nejaucos. Gadās, ka nopērk kaut ko kas man ne visai, bet es ar to samierinos un pēc kāda laika jau liekas, ka viņam pat tīri normāli izskatās tas apģērbs. Dažreiz ejam kopā iepirkties un tad viens otram pasakam savu viedokli par to ko uzlaikojam un kopā viskaut ko skatamies.
Bet Tev, Dana, laikam grūti būs. Ja vīrietis ir ietiepies, tad neko nepadarīsi. Būs vien jāsamierinās ar viņa stiliņu vai arī jāizdomā kāds labs veids kā viņu psiholoģiski apstrādāt, lai viņš paskatītos arī uz cita veida apģērbu un pamēģinātu ko jaunu. :D

Uzskatu, ka manam draugam ir pietiekoši laba gaume, lai pats spētu izvēlēties sev atbilstošāko. Nekādus platos džinsus un tāda tipa drēbes jau sen vairs nevalkā. Apģērbu uz savu galvu viņam nepērku. Protams, kad reizē dodamies iepirkties, es pakonsultēju, kas man labāk patīk utt.

Es varētu pirkt viņam drēbes, jo zinu viņa gaumi. Ja kādreiz kaut ko labu ieraugu, pērku nost, bet tā-pats iepērkas un man patīk viņa stils. Būtībā viņš nekoriģē manu ģērbšanās stilu un es nekoriģēju viņējo. Man ļoti nepatiktu,ja viņš uzstādītu savus noteikumos par to,kā man jāģērbjas, tāpēc es nedaru tā viņam.
Man galvenais, lai prot apģērbties abilstoši situācijai-zina, kad var ģērbties kā grib un kad prasās uzvilkt zolīdo kreklu, kurpes un uzvalku.

Mums abiem tas "pusaudžu" stils aktuāls brīvajam laikam. Šūzi un hūdiji vai apdrukāti džemperi ir ērtākais apģērbs, ko jebkurā brīdī uzraut mugurā un iet braukāties ar riteņiem. Pēdējā laikā bieži sanāk, ka esam gandrīz vienādi ģērbušies, tik vien tā atšķirība, ka es tomēr to visu sportisko stiliņu uzturu kaut cik sievišķīgu :D Bet vispār viņš man nav nekāda baigā princese. Kas skapja priekšā stāv, to arī uzvelk. Manuprāt, labākās lietas vina garderobē arī esmu nopirkusi/izvēlējusies es :D
Bet vispār nedomāju, ka vīrietim ir jāstīvējas kreklā, un jāspiež kājas kurpēs, ja tas nav viņa stils un ja viņš tā nejūtas ērti. Iedomājies, ja Tev čalis pēkšņi sāktu diktēt, ka Tev jāvalkā piemēram melni lakādas šņorzābaki, ja esi romantiskā stila piekritēja.

http://www.hicustom.info/?p=382
Nu vot šitā:(
Patīk jau pa veikaliem ar šopingot,nenoliegšu :D

Nē, es viņu neģērbju. Neuzskatu, ka man tas būtu jādara. Viņam ir savs stils un man ir savs stils. Es ienīstu, ja viņš mēģinātu līst manā skapī un stāstīt, kas man būtu jāvelk vai jāpērk, tāpēc es neko tādu nedaru viņam. Kā teikt - nedaru to, ko negribētu, lai dara man.
Joprojām kerzas, kedas, melnas drēbes, metālistu krekli, rūtaini krekli, ādas jaka utt. Taču, es viņu tādu pieņemu un man patīk. Kad jāiet uz saviesīgāku pasākumu, tad viņš saģērbjas atbilstoši tam un viss ir ok. Viņam, tāpat kā man, riebjas iepirkties, bet viņš, atšķirībā no manis, vienmēr 100% zin, ko pirks. Ieiet veikalā un viņš zin - tādas bikses, tāda veida kreklu, ja iespējams, tad tikai melnu krāsu utt. Es viņam nekad neko nepērku, jo citreiz man var kkas iepatikties, bet tas nenozīmē, ka viņam patiks un es zinu, ka to, kas viņam nepatīk, viņš mugurā nevilks(un vienalga, to būšu pirkusi es vai uzdāvinājis valsts prezidents).
Es neuzskatu, ka vajag uzspiest savu redzējumu otram. Kaut vai vnk padomājot - pašai patiktu, ja draugs mēģinātu tev uzspiest stilu, kas tev nepatīk, tikai tāpēc, ka viņam patīk?

Parasti iepērkamies kopā, vai es viņam kaut ko nopērku. Draugs ciest nevar iepirkšanos :D Bet ģērbšanās stils ir neitrāls, man nav iebildumi :D

Es savu puisi iemācīju ģērbties :D nav tik traki, bet saejot kopa parādīju, kas patiesi viņam piestāv.
Pagaidām viņš tāds mazliet tā teikt "saldais" ir-apspīlētas bikses, brīnās džinasas, kediņi, adīti džemperi, bet gjau drīz kkas jāmaina būs :D

No šūziem uzreiz kurpēs ... njaāāā. MAnējam, noteiktu, prasītos pārejas posms .. ar pieklājīgāka paskata kedām, piemēram. Nike un Lacoste ir daudz glīti ādas apavi, manējais nesmādē :)

Man nepatika, ka viņam pastāvēja tikai viena krāsa - melnā. Pārliecināju, ka piestāv arī citas. Tagad pērk krāsainus tē kreklus, arī džinsas nu ir dažādos zilajos toņos, nevis tikai melnas :D Ir lietas, ko es piekoriģēju - viņam par visu varu vajag stīvēt mugurā lielāka izmēra drēbes, tāpēc es vienmēr pierunāju pirkt atbilstošus izmērus. Atradināju no debilās mānijas +30 grādos staigāt šūzos, kaut kas nenormāls visu laiku sautēt kājas. Viņš kaut kā ir visu ņēmis vērā, laikam pārliecinoši argumentēju. :D

Pats prot, bet izvēlas iepirkties kopā ar mani, jo uzticas manai gaumei.

Man savējo jāvelk uz veikalu ar varu :D Jo viņš vienmēr uzskatā ka viņam drēbes pietiek, bet es uzskatu ka nepietiek :D

Smieklīgi dubultie standarti. Kad vīrietis komandē sievieti, pārmet viņai par viņas apģērba izvēli, mēģina noteikt, ko viņa drīkst vilkt un ko nedrīkst - viņš ir riebīgs un kretīns. Kad sieviete tāpat rīkojas ar vīrieti - tas ir absolūti pieņemami, atbalstāmi, normāli un tā vajag darīt.

Atbildot uz jautājumu - man nav nekāda sakara ar apģērbu, kuru mans vīrietis izvēlas valkāt vai iegādāties. Kad pēdējo reizi skatījos pasē - viņš nebija vairs 5 gadus vecs un es nebiju viņa mamma, lai noteiktu, ko viņam valkāt vai izvēlētos apģērbu viņa vietā.

Viņam ir laba gaume pašam. Staigā normālos apavos, nav tur šūzi,vai sporta. Nu viņš ir priekšniek, līdz ar to ģērbjas atbilstoši darba specifikai. Nu es pati viņam iesaku lietas, kas varētu piestāvēt. Vak ir bijis tā, ka veikalā viņš izvēlas nu tādu apģērbu, kas viņam nu nepiestāvēs, es to redzu un pasaku viņam to, bet nē šis netic man. Uzvelk un secina, ka man ir taisnība. :D

Nu nezinu, man neliekas nekas traks, ja vīrietis man kaut ko aizrāda izskatā, pasaka, kas viņam labāk patīk. Es to ņemu vērā, jo man ir svarīgi viņam patikt. Protams, tas nenozīmē, ka es velku tikai to, ko viņš grib vai tamlīdzīgi. Bet mēs nebaidāmies viens otram ieteikt lietas, ko pakoriģēt. Laikam pārāk brīvi jūtamies viens ar otru.. Jo, palasot reizēm šo forumu, liekas, nedod Dievs, pateikt otram, ka kaut kas nepatīk, ieteikt pamēģināt ko citu..

Mums abiem patiik iepirkties un vina ir laba gaume, bet saprotu to, ka vinam noteikti finases atlauj gerties labaak nekaa videjam latvieshu puisim.
Manuprat, latvju balelini ir pieradushi to ko mutere noperk, to velk un arii izskatam uzmaniibu nepieversh, jo mums tachu tik daudz skaistas meitenes.

Abi ģērbjamies alternatīvā stilā, tāpēc prieks, ka nekašķējamies par to, ka vienam kaut kas nepatiktu otra apģērba izvēlē. Līdz ar to strīdu nav, abiem ir labi un ērti.
Domāju, ka vīrieti, kurš ģērbjas platās biksēs un šūzos, piespiest vilkt kurpes un kreklus būtu pārāk traki. Tas pats, kas sievieti, kura visu mūžu ģērbusies klasiskā stilā, mēģināt pierunāt sākt ģērbties kā pankam.
Ja reiz cilvēks iepatīkas tāds kāds viņš ir (matu sakārtojums, stils, apģērbs), tad nesaprotu, kāpēc ir jāmēģina viņu mainīt. Ir cilvēki, kuri savā stiliņā staigā līdz vecumdienām, nevienam sākot ar kādu konkrētu vecuma posmu nav noteikts, kad sākt ģērbties "pieaugušajos".