Nezinu ko gribu dzirdēt. Iespējams mierinājumu vai uzmundrinājumu vai vēl ko citu.
Bija iedzeršana ar pāris cilvēkiem, tajā brīdī biju es, vēl viena meitene un divi čaļi. Saucām tostus un es izmetu-par skaistiem cilvēkiem. Uzreiz čalis pateica - nu tad par visskaistāko meiteni xxx, kas nebiju es un bija blakām. Tad es izmetu-nu paldies, uz ko atbilde - piedod. Atzīmēšu, ka neesmu nekāds valis, esmu tēviņa, sportiska, ar pagariem matiem un simpātisku seju. Bet tagad es gribu raudāt, raudāt un atkal raudāt, jo jūtos neglīts sūds, pavisam nevērtīgs. Palīdziet man kaut kā pozitīvāk tagad domāt. ;(