Nozust

Man gribas vienkārši nozust, bet ne tāpēc, lai redzētu, kas uzmeklēs. Par to es maz uztraucos.

Ja esi pašpietiekama, tad diez vai vajadzēs tādu sajūtu. Ja man tādu brīži uznāk, tad domās iedodu sev kārtīgu bitchslap un liekos mierā.

Kaut kad tīņa gados uznāca tādas domas, ka vot neaiziešu tur un tur, tad sāks mani meklēt, uztraukties u.t.t. Parasti neviens pat nepamanīja manu prombūtni, vai arī es aplauzos kā savādāk! :D Tad pārstāju domāt visādas muļķības... Kas mani gribēs, tas mani uzmeklēs neatkarīgi no tā vai es būšu blakus, vai nebūšu.

Es reizēm telefonu izslēdzu uz kādu nedēļu. Nedaru to tādēļ, lai uzzinātu, kurš sāks meklēt, bet gan tāpēc, ka vienkārši vēlos atslēgties no visa. Bet nevar noliegt, ka, ieslēdzot telefonu, ir interesanti uzzināt, kuri tad ir mani meklējuši :D

Man ir plāns izslēgt telefonu, nerādīsies sociālajos portālos, skype un no skolas arī varētu paņemt brīvu.:D

Tad jau tev pietrūkst cilvēku uzmanība, ja ir šāda vajadzība.

Tas bija tas, ko iedomājos, rakstot tēmas pieteikumu :D

Ne vienmēr. Dažreiz viss ir tiktāl apnicis, ka vienkārši gribas pazust, nemaz nedomākot par to, kam tu būsi vai nebūsi vajadzīgs.

Un pat ja tu uzzināsi, kurš tevi ir meklējis, ko tas dos? Izturēsies pret to cilvēku savādāk, jo redz viņš mani meklēja..?

Man gribas vienkārši nozust, bet ne tāpēc, lai redzētu, kas uzmeklēs. Par to es maz uztraucos.

+++

Andas, Tev pašai ātri vien tas apniks.

Man nav nākusi tāda doma galvā, šobrīd man gribās, lai man pasaka ļubimaja viss būs labi, viss ir izvedis.

Nu man agrāk arī tā ir bijis. Arī tagad šad tad tāda doma uznāk, bet saprotu, ka es to nedrīkstu atļauties.

dažreiz gribu nozust, bet ne lai redzētu kas meklēs, es būtu laimīga ja neviens mani kādu laiku nemeklētu un es varētu aizbēgt no visa, nedomājot kuru tas uztrauks un kādas būs sekas.

Man tādi brīži nav.. bet esmu dzirdējusi par meitenēm, kas ne vien izslēdz telefonus, bet arī mazliet paskrubina vēnas, lai pievērstu uzmanību utt. :)
Priekš kam Tev? :)

taadi briizji, kad gribas nozust, ir ljooooti reti, tad, kad depresija jau maacaas virsuu..bet taa vispaariigi - juutos neomuliigi viena, taapeec arii taadi vientuliibas briizji pa lielam neprasaas!
nevajag daudz praatot, kas Tevi meklees un, kas par Tevi domaas - dziivee pienaaks situaacija, kad taapat naakz gaismaa, kuri par tevi domaa un uztraucas !! :)))

cilvékam uzmaníbas deficíts? un ko tu darísi, ja neviens nemeklés? ríkosi skandálu? muljkjígi. es izslédzu telefonu un nerádos soc.tíklos, ja nevelos komunicét, nevis gaidu, ka nu, beidzot mani meklés

Starp citu, kāda zina, vai Facebook var uzlikt, kad neredz, ka sēdi online? Agrāk varēja, vairs nevaru atrast, izņemot izslēgt čatu, bet tad jau tikai nevar uzrakstīt čatā, bet online rādies? Hm

Ir bijusi sajuta,ka gribas vnk apzust. Pat ne tapec,lai kads mekletu, vnk-izkupet gaisa.

es tā esmu darijusi,kad man bija 14 gadi ,bet ne jau tagad.
un ja tevi neviens nemeklēs tad,ko tu darīsi?
mūsdienās cilvēki ir aizņemti darbs,mācibas ,ģimene utt un tapēc nebrīnies,ka tev neraksta,jo nu negrozas viss ap tevi sāc to saprast nēesi takš 12 gadīga meitene. un ja tevi neviens nemeklē tagad nezvana neraksta tad pati to izdari.

nē, tāda sajūta vairs nav, jūtos laimīga savā ikdienā, nav nekādas vēlmes nozust, šitādas domas kaut kur pazust bija bērnībā :D :D

Bieži šādi esmu jutusies un parasti visiem tāpat ir vienalga :D Vienreiz pat gadījās, veselības problēmu dēļ, "nozust" no skolas, Interneta vietnēm, u.t.t. Bet pēc laika atgriežoties bija tā, it kā nekas nebūtu bijis - ne jaunu vēstuļu, ne neatbildētu zvanu, nekā. Tad nu sapratu, ka tādam "pasākumam" nav nekādas jēgas un vairs nav arī sanācis. Bet apziņa, ka nevienam tāpat ne silts, ne auksts, kur esi pazudusi.... nu skumji, patiesībā.