Nu man bija ar to muguru. Skriemeļi izbīdījušies un nervu saspieda. Aizbraucām pie viena ārsta Igaunijā, viņš apskatīja manu muguru un sāka uzdot man tādus jautājumus, kā - tev gadījumā bieži nesāp vēders mēnešreižu laikā? atverot acis nerādās melns? elpas trūkums? krampjus nerauj? un tādus jaut. Man acis protams lielas, jo pilnībā visi simptomi sakrita. Un tad viņš man pateica, ka tas viss tikai un vienīgi, no viena maza skriemelīša, kurš izbīdījies.
Pēc trešās - ceturtās reizes, jutu jau atvieglojumu. Pirmkārt, kas to parādīja, bija elpošana.
Kad ārsts pateica, ka viss gandrīz izveseļots, viņš man ieteica nodarboties ar aerobiku, lai uzturētu labo pašsajūtu. Pieminēja arī ēdienu.
Atceros vēl pirms atradām to ārstu, es 100 reižu gāju pie savas ģim,ārstes, meklēju internetā informāciju, un šķita, ka vienīgais, kas varētu būt, ir mazasinība. Protams, analīzes neko neuzrādīja.
Bet nu domāju, ka visi stresi, pārlieku lielā domāšana, ir no mazkustīga dzīvesveida. Jo aktīvāka būsi, jo mazāk laika būs domāt par tādām lietām. Tici man! :)