Taurini vēderā - vai vienmēr vajadzīgi?

Nepiekritīšu apgalvojumam, ka attiecības noturīgākas bez tauriņiem sākuma posmā. Man ar draugu bija tādi tauriņi, kādi nekad mùžā iepriekš netika piedzīvoti. Esam kopā 10 gadus. Ik pa brīdim tauriņi atgriežas,bet pamatā tie transformējušies citās,taču jebkurā gadījumā patīkamās sajūtās. Tādēļ es teiktu,ka tādu likumsakaribu nav,katrs gadījums individuāls.

Attiecībās tikai, ja taureņi un nepazūd pēc mēneša, diviem, jūtas kā nekā:)!

Ja domā būt vai nebūt attiecībās, tad laikam jau nē, ja galvu lauzi, to ir jājūt ;)

Piebildīšu,ka ne jau tauriņu ne/esamība ir vienīgais,kas nosaka attiecību stabilitāti - tur vēl daudz un dažādi faktori.

Man tauriņi vēderā tikai bija ar pirmo īsto draugu, kas tagad ir ex protams :D bet tad tie tauriņi tiešām uzbruka kā traki. Ar tagadējo draugu man tauriņi nebīja vispār un no vienas puses man tas patika, jo varēju domāt ar skaidru galvu. Un lai gan man tie tauriņi nebīja, es tā pat viņu varēju ieraudzīt kā savu bērnu tēvu, kā partneri līdz mūža galam utt. Tagad kad mūsu attiecības jau ir tā pailgi, beidzot es ar sāku kādreiz izjust tādus tauruņus vēderā, it īpaši kad viņš pasmaida, vai kad vienkārši stāv virtuvē pie plīts un nogaršojot ēdienu domā ko likt klāt, jo viņam ir lūk tāda piemīlīga seja kad viņš domā :D Tā kā jāpaskatās, ja neko citu tajā puisī sliktu neredzi, tad varbūt ar ir vērts turpināt ;)

Ak un aizmirsu piebilst, kaut arī ar tagadējo draugu tauriņi man vēderā nebīja, mēs tik un tā no pirmās satikšanās dienas ļoti labi sapratāmies. Es pieņemu ka man tie tauriņi vairs nerādās jo dēļ atsevišķiem kretīniem savā dzīvē es vienkārši vairs neļaujos tādām izjūtām :D
Bet ja tiešām visādi citādi viss ir labi, tik nav vel tā tauriņu sajūta, tad varbūt vel dod puisim laiku, bet ja ar sarunās vai attieksmē kaut kas nepatīk, tad gan domāju ka nav vērts.

Miss Joker - auč cik mīļi! Es neesmu tad vienīgā, kurai savu mīļumu patīk no malas pavērot...

Ja domā būt vai nebūt attiecībās, tad laikam jau nē, ja galvu lauzi, to ir jājūt

+++ tomēr kaut kādām simpātijām ir jābūt, ja nav "klikšķa", tad arī nav vērts mākslīgi kaut ko radīt. Te visos stāstos par tauriņu nebūšanu ir viena cita lieta - ir tomēr simpātijas un sajūta, ka jā, tas ir īstais!

Manas attiecības ar taureņiem nesākās. Tie parādījās tikai pēc apmēram gada, kad otru biju jau iepazinusi, pret svešiem, neiepazītiem cilvēkiem man nekādu taureņu nav.

Man līdzīgi! Nav tie kukaiņi priekšnosacījums! :)

Neteikšu, ka man vēderā lidinājās baigie tauriņi, kad sāku satikties ar draugu, jo mēs jau pirms attiecību sākšanās bijām draugi, bet kaut kas tur nešaubīgi bija. Un vēl tagad, pēc 4 gadiem, pēc ilgākas netikšanās, viņu ieraugot, vēderā viss apgriežas otrādi.. (l)
Bet es nedomāju, ka attiecības vajag pārtraukt tikai tamdēļ, ka vēderā netrako taureņi. Ja viss pārējais ir kārtībā, tad tas ir otršķirīgi.

Taurini vēderā - vai vienmēr vajadzīgi?

JĀ vienmēr vajadzīgi, nevaru iedomāties nemaz savādāk, mīl jau ar sirdi, ne aprēķināti ar prātu?!?!!

Nav tauriņu - nav emocijas - nav jūtas!

Man tauriņi ir reti, tāpēc uz tiem nepaļaujos. Un tie tāpat ir tikai pirmo mēnesi apskaujoties vai skūpstoties. Pēc tam tie pazūd un parādās reti, varbūt pēc ilgākas neredzešanās. Toties man ir citas sajūtas, kas balsta attiecības.

Godīgi sakot, pilnīgs sviests, tāda sajūta, ka dažām tauriņi arī galvā lidinās.

Arī manas attiecības nesākās ar taureņiem, bet bija tā, ka jau pirmajā tikšanās reizē sapratu, ka vēlos ar šo vīrieti kaut ko vairāk. Taureņi parādījās vēlāk, un tā periodiski. Tagad atkal taureņi ir atgriezušies, te laikam vainojamas kāzas. :) Kopā esam jau teju 3 gadus, rīt būs apritējusi nedēļa kopš esam precējušies. :)

man tauriņi attiecību sākumā ar tagadējo vīru arī nav bijuši, tie parādījās pēc laika, un jo ilgāk esam kopā, jo biežāk tie parādās :) šobrīd rit jau septītais gads

Man arī nav bijuši tauriñi véderà ar savu vírieti,esam kopà 5 to gadu... man şkiet,ka tie tauriñi rodas agrà jauníbà nevis kad pieauguşi cilvéki satiekas. Taçu varbüt es neko nesaprotu ;) jebkurà gadijumà esmu ĺoti laimíga un labàs kvalitatívàs (?) attiecíbàs...

Lasu un saprotu, ka es neesmu dīvaina! :D

Sākot tikties ar manu topošo vīru, man ar nebija tauriņu. Gāju uz randiņiem skeptiska, jo kā, kur ir tauriņi?!, bet man ar viņu bija tik viegli un labi! Varējām runāt par visu, kopīgas intereses utt.
Tauriņi man ir tagad, kad viņš naktī mani cieši apskauj, kad iepriecina ar maziem pārsteigumiem utt.
Un es nenožēloju, ka devu iespēju šīm attiecībām izveidoties, jo tas ir labākais,kas man ir - mans topošais vīrs un nākotnes bērnu tēvs :) Un kā te jau minēja,

ja nebūs tā cilvēka tad dzīve zaudēs savas krāsas.

Pievienojos arī šim viedoklim:

Respektīvi, šodien es mīlu viņu vairāk nekā vakar, bet ne tik ļoti, kā mīlēšu rīt.

Bet, lai redzētu atšķirību, varu pastāstīt par vienu puisi ar kuru man nebija tauriņu un nebija nekas. Satikāmies, viss forši, viņš mani noskūpsta - tukšums.
Domāju- nu foršs puisis, jāsatiekas vēlreiz, moš būs. Pļāpājam, viss ok, jauki pavadīts laiks, kā nonāk līdz skūpstiem - nu fui!
Palikām tikai draugi, jo nu nebija klikšķis :)

Paldies, meitenes, apr viedokliem un pieredzēm!
Laikam jau jādod puisim iespēja, lai gan ir bail... bail no tā, ka nesanāks un vienā mirklī sapratīšu, ka esmu velti izškiedusi laiku

Tagad palasot, kā citām, laikam saprotu, ko daru nepareizi...Attiecībās iesaistos tikai tad, kad ir tie tauriņi vēderā un liekas, ka nu ir tā, nu tā, ka izteikt nevar, kā gribas ar to cilvēku būt kopā, bet tajā pašā laikā visas manas attiecības beidzas..Es nevaru pateikt, ka nožēloju, jo man tā tauriņu sajūta ļoooti patīk.

Mana pieredze rāda, ka tauriņi var atlidot maķenīt vēlāk. Ir svarīgi saprast: Tev par viņu ir neviltota interese vai arī vienkārši sirdsapziņa liek pamēģināt, jo lādzīgs puisis :) Otrais variants, manuprāt, nav visai cerīgs :)
Jebkurā gadījumā attiecības, kas balstās TIKAI uz tauriņiem, nav ilgtspējīgas :)

No savas pieredzes varu teikt, ka tie taureņi ar laiku tomēr parādījās. Patika pavadīt laiku kopā, cilvēks superīgs, bet likās ka kkas īsti līdz galam nav. Pēc kkādiem 2mēn tas pargāja, bet tā sajūta laikam no manis pārgāja pie viņa un protams, ka tad nekas labs nesanāca, jo otrs cilvēks neticēja tam, ka šī sajūta "kkas īsti nav", varētu arī pazust.

Manuprāt, ja nav tauriņu vēderā (man to nav, kopš izšķīros no sava ex), tad iekšēji zini, ka viņš nav tas īstais, kurš spēs tevi iekvēlināt.. Mēģināt jau vari.