Divainakie darba intervijas jautaajumi un neveiksmes.

rakstīt saliktus pakārtotus utt teikumus un tad skaitļus, ko viņš sauca

Ļoti laba lieta. Mazums, kandidāts gramatiku nepārzin, nafig tādu?

Man kad saku stradat pie turkiem ateljee, jautaja vai man ir draugs cik ilgi esam kopa utt. Nekad nestradajiet pie turkiem !!! :D

Savā pavisam pirmajā darba intervijā man bija jāpilda IQ tests un tests uz reakcijas ātrumu. Nelikās nekas muļķīgs, jo darbs bija saistīts ar lielu info apjomu un iekļaušanos īsā laika posmā. Tāds briesmīgs jautājums man likās pēdējā darba intervijā, kur man pajautāja, vai es mēdzot bieži slimot.

Catbaby, esmu grafiskā dizainere, meklēju šajā sfērā darbu, bet šobrīd liela konkurence, pieņem tos, kam lielāka darba pieredze, kas man, diemžēl, nav zināmu apstākļu dēļ. Šobrīd jau meklēju jebko citu, savu profesiju pagaidām atstāšu haltūrām.

Lollipop , neredzu neko briesmīgu, man arī tas ir jautāts, un tas jau ir tik tāpēc, ka viņiem jau vajag, lai tu strādā, ne nepārtraukti slimo, neesi darbā. :)

Man intervijās nekad nav patikuši jautājumi, kāpēc tieši viņu uzņēmumu izvēlējos, jo biežāk izvēlos profesiju un pienākumus un uzņēmums nedzirdēts, kā tik interneta mājas lapa aplūkota.
Bet no tādiem interesantākiem jautājumiem - Ko tu savā dzīvē esi izgudrojis? Nevarēju uzreiz atbildēt. Provokatīvi jautājumi gan nekad nav uzdoti.

Jautājumi par ģimenes stāvokli (vai taisāties drīz iet dekrētā) un veselību pēc Latvija un EU likumdošanas intervijās ir nelikumīgi.

kriš.kriš

Lasot tavu pieredzi, man ir tāda sajūta, ka esam bijušas pie viena darba devēja! :D
Arī tas pats bija, sāka jautāt par ģimeni, mammu, tēti, vecmāmiņu un vīru, par bērniem. Es vienkārši apstulbu, jo pirmo reizi ar ko tādu saskāros. Pēc intervijas uzreiz sapratu, ka tur nu strādāt es negribu, ejot prom darba devējs pateica, ka nedēļas laikā izvēlēsies piemērotāko kandidāti, beigās pagāja mēnesis - zvana, nāc vēlreiz uz pārrunām, es pateicu, nē, paldies, man ir cits darbs! :D
Bet no vismuļķigākajiem jautājumiem varu atzīmēt, to, kad jautā, ja tev piedāvās labāku darbu, tu aiziesi no mums????!!! Interesanti,kādu atbildi viņi gaida, "nē, es strādāšu pie jums visu mūžu"! :))

catbaby, esmu dzīvojusi un strādājusi ārzemēs, foto tiek bieži prasīts. Ja nemaldos, arī Europass ir fotogrāfijai paredzēta ailīte. Katrā ziņā aizliegts tas nav. Aizliegts ir darba piedāvājumā specificēt vecumu, rasi, dzimumu (ja ir smags fizisks darbs, to norāda, var jau būt, ka uz interviju atnāk arī kāda sieviete-akmens) bet par fotogrāfijām nekā nav.
Foto pieprasīšanai es saskatu pamatu ne tajā, cik skaists vai nesmuks ir tas kandidāts, bet personības novērtēšanu. Paskatoties uz 1 fotogrāfiju, ar kuru cilvēks ir izvēlējies sevi prezentēt, var daudz izsecināt par viņu kā cilvēku, par darba prasmēm stāsta CV rakstītais. Tomēr daudz kur tiek veidoti kolektīvi, kuros darbinieki ir ar līdzīgām ārpusdarba interesēm, kādu knifu, kas palielina iespēju, ka viņi būs ne tikai kolēģi, bet arī draugi. Tā tiek nodrošināti patīkamāki darba apstākļi pašam darbiniekam.
Man ir tāds +/- alternatīvs stils. Botas, tetovējumi un tā. Tāda arī bilde manā CV. Lai pirmkārt darba devējam nav vilšanās, ka es atnāku tāda notetovējusies un lai man nav iztērēts laiks. Vienā no pēdējām darba vietām man bija ļoti patīkams pārsteigums, ka kaut arī diezgan atpazīstams uzņēmums ar visdažādāko klientu loku, pieņēma mani kolektīvā, kur visi bija ļoti man līdzīgi domājoši, tetovējumi nebija jāslēpj, taču to neesamība loģiski, netika uzskatīta par mīnusu.

Bet no vismuļķigākajiem jautājumiem varu atzīmēt, to, kad jautā, ja tev piedāvās labāku darbu, tu aiziesi no mums?

Kas vainas jautājumam? Atbilde ir ļoti vienkārša.

"Atkarīgs no tā, kāds šeit ir kolektīvs, vadības atieksme un kā izdosies sastrādāties."

MakeMeGoAway

Ar labāku darbu es domāju - augstāku amatu, lielāku algu, nevis labākus darba apstākļus.

Nu būsim reālisti, cilvēks jebkurā gadījumā diez vai atteiksies no lielākas algas un amata, pat, ja iepriekšējā darbā ir labs kolektīvs. Man kolektīvs nav noteicošais, ar visiem kolektīviem, kuros esmu strādājusi, viegli atradu kopēju valodu!

Ar labāku darbu es domāju - augstāku amatu, lielāku algu, nevis labākus darba apstākļus.

Tātad Tu esi karjeriste. Tad tā arī vajag teikt. ;)

Vienkārši vairums cilvēku, ja alga ir apmierinoša un kolektīvs - lielisks, visi sadraudzējušies, neies kaut kur citur uz nezināmu vietu, lai uzņemtos vairāk pienākumu (augstāks amats) par kaut kādu 20% algas pieaugumu (labāka alga). Protams, ja Tev piedāvā 2x lielāku algu, tā ir cita lieta, bet atbilde uz šādu intervijas jautājumu joprojām nav viennozīmīga.

Es pēc tam jutos tik nogurusi un iztukšota

tādā veidā tiek pārbaudītas koncentrēšnās spējas, apnicīgums un vai nesāksi slinkot.

apnicīgums

Es domāju, vārds, ko vēlējies izmantot, ir "pacietība".

meitenes man vel ir jautajums, tas kuras strada labos amatos ,nevis viesmiiles utt. Jums arii CV teica, ka obligati foto jabut???

Foto esmu pievienojusi pie 3 CV - 1 bija darbam Griekijā, bet divi Vācijā. LV nekad neesmu pie CV likusi klāt foto. Protams, tikai Latvijā bija "labais amats", ārzemēs viesmīles darbi.

MakeMeGoAway
Godīgi, es neesmu sastapusi tādus cilvēkus, kuri atsakās no labāka darba piedāvājuma, laikam manā paziņu lokā visi ir karjeristi. ;)
Mana atbilde uz šādu jautājumu parasti ir tāda: " Sākumā es aprunāšos ar patreizējo vadību, vai ir kādas karjeras izaugsmes un algas pieaugums, ja tādas iespējas nav, protams, izvēlēšos jaunu darba vietu!" Varbūt skan nepatīkami, bet tomēr saku, kā ir, lai vēlāk nav nekādu pārmetumu.

MakeMeGoAway paldies ka palaboji, bet galvenais ka doma bij skaidra :D

Tā arī nesapratu, kur problēma ar to, ka pajautā kad vēlēsies bērnus - daudzas sievietes, manuprāt, mūsdienās izmanto to, ka piesakās strādāt, pēc 4 mēnešiem paliek stāvoklī un tad iet dekrētā. Pirms dekrēta beigām aiziet prom :) Ja es būtu darba devējs, noteikti arī uzdotu šādu jautājumu.

Man jautāja ko es protu un lika parādīt savus darbus, bet uz viņu datora neatvērās.

Nekādi nepatīkami brīži darba intervijās nav bijuši, tieši pretēji. Reiz bija darba intervija, kurā sarunas par darbu ilga pirmās divas minūtes, pēc tam, kad uz darba devēja jautājumu par savām brīvā laika interesēm, atbildēju, ka patīk mūzikas festivāli un tāda veida pasākumi, sākām pļāpāt par mūziku, par Vecrīgas bāriem utt. Sarunas beigās pat aizmirsu, ka biju ieradusies uz darba interviju. :D Darbu dabūju ne tikai pieredzes dēļ, bet arī tāpēc, ka priekšnieks atzina, ka patīkami, ja interešu ziņā ar darbinieku var būt uz viena viļņa. :D