Sāksim, ar to, ka man topošā sieva ir arī man pamatskolas mīlestība. Pēc devītās klases viņa aizgāja mācīties uz citu pilsētu un es paliku uz vietas. Taču pēc vidusskolas pabeigšanas, kad mācījos Rīgā par virsnieku ugunsdzēsējiem, viņa beidzot, pēc manis piektās aicinājuma reizes piekrita ar mani tikties. Pašlaik viņa apgalvo, ka vienmēr esmu viņai paticis, bet kad prasīju , kapēc viņa negribēja tikties pēc pirmā aicinājuma, atbilde apm tāda- "Nū, lai es zinātu, ka es Tev patīku...." (meiteņu loģika, ir un paliks man mistika) Rezultātā, sagājām kopā un pēc pusotra gada sapratu, ka vēlos ar viņu pavadīt kopā visu atlikušo mūžu. Tātad, jābildina. Saderināšanās gedzens. Sākas problēmas, jo man nav ne jausmas viņas gaume uz gredzeniem un viņas pirksta izmēru. Vienīgais, ko zināju, ka noteikti pirkšu zelta gredzenu. Tātad uzsāku savas gaitas, kā zaglēns un no viņas atvilknes nočiepu vienu no viņas gredzeniem. Aizgāju uz veikalu un rādu to gredzenu un saku, ka man vajag tādā izmērā zelta saderināšanās gredzenu. Pārdevēja apskatās, "Cik Tev tā draudzene gara?" Es-"Nu, 1.62m" Viņa "Tad jau viņai lieli pirksti ne?" Es, pie sevis padomāju dafuk? Labi, skatos tos gredzenus turpmāko nedēļu, neko neizdodas atrast un visi tik brīnās, kā tik liels pirksts var būt. Izdomāju pārbaudīt informāciju, ar draudzeni sēžam mājās, nometu manis nočiepto gredzenu pie zemes, Es- "Eu, eku Tavs gredzens mētājas" Viņa " ā, es jau meklēju viņu" Es- "Tev viņš vispār der?" Viņa "Jā,skaties" ( un uzvelk to gredzenu uz sava rokas īkšķa), Tajā brīdī, man likās, ka es sākšu dzert. Beigās nočiepu viņai gredzenu, kurš der uz pirksta līdz ar to, izmērs daudz mazāks un cena par gredzenu arī uz pusi mazāka. Meklēju tagad, īsto gredzenu izmeklējos visur, līdz ieejot veikalā uzreiz ieraudzīju zelta gredzentiņu, un uzreiz sapratu, ka tas ir īstais, cena neintresēja. jo zināju, ka viņai vajag tieši to. Rezumējam,- Tagad man ir gredzens. :)Sāku domāt, vai nav viņas tētim jāuzprasa atļauja, bet sapratu, lai ko Viņš man arī teiktu, tas neko nemainīs es vienalga aprecēšu viņa meitu, patīk viņam tas, vai nē.
Tagad jautājums, kur un kā? Zināju to,ka gribu, lai būtu vasarīga vieta, un, lai mēs būtu sapucējušies. Taču, kā lai to izdara?Izdomāju viltīgu plānu, pazvanīju draudzenei un pateicu, ka vakarā uz balli jāiet, lai skaisti saģērbjas ( pats braucu no Rīgas mājās), pazvanīju viņas vecākiem un pateicu, ka šodien bildināšu, Jūsu meitu un,ja viss izdosies , lai gaida vakarā ciemos. Atbraucu mājās un sarunāju, ar saviem vecākiem ,ka viņi brauks uz to balli ar savu mašīnu itkā pa priekšu un mēs ar manējo aiz muguras. Un viņi izbrauca ātrāk, un pusceļā, kur ir muiža ar pasakainu dārzu, lai apstājas tur un noliek, gan balonus gan pušķi, gan kastīti ar gredzenu. Braucam ar draudzeni uz balli,man zvana vecāki un saka , ka Tur (ballē) viss aizkavējas un, lai apstājamies pie muižas un pastaigājamies, es protams zinu, kas notiek draudzene, neko tikai nopukstējās, ka tā saposusies un pat beigās uz balli netiks.
Izkāpjam no mašīnas un ejam uz to vietu, kur es zinu, ka ir gredzens. Pēkšņi manī sākas visādas lietas uztraukums,saviļņojums utt. Ejam un pa gabalu var redzēt tos balonus, draudzene uzreiz "ūuu kads balonus atstājis" pieejam klāt tur tā kastīte, baloni un pušķis, draudzene , jau grib tur šeptēties un nočiept, kādu.... , bet tad paņēmu viņas rokas, "Justīn, Tu man esi pasaulē visdārgākā un mīļākā un nav neviena cita, ar ko gribētu pavadīt kopā visu atlikušo dzīvi" ( jau nometies uz ceļa) "Vai, Tu pagodināsi mani un kļūsi par manu sievu?".......... "Jā"
Pēc tam sākās fočēšanās un visādas citas lietiņas, es biju pārāk priecīgs, lai saprastu, kas notiek. Saderinājāmies 16.augustā un šogas 16.augustā mums būs kāzas. Raksts, veltīts tiem, kuri domā vēl bildināt savas dāmas, būs ko pašeptēties, bet iznākumā ir tā vērts, tā ir lieta, ko darīsi vienreiz dzīvē... Izdari visu, tā, lai paliek atmiņā.
Ceru,ka raksts Jums patika un, ka ieguvāt vismaz kādu pozitīvisma devu. :)
998
