Sveiki.
Mani nomoka viena situācija, kas radās ar draugu.
Es kādu laiku pazīstu vienu draugu un mēs esam tikai draugi.
Vienu dienu biju aizgajusi pie viņa ciemos un šis prikola pēc izmeta, lai parakstos, ka viņš grib redzēt kā parakstos. Es atmetu, kam Tev to vajag? Šis teica, tāpat. Es parakstījos, lapa bija sastrīžāta jau, šis atdarināja un teica, ai baigi vieglais paraksts. Šis ar parakstījās un teica, lai es paprovējot, vai varu atdarināt, nu es ar bez problēmām atdarināju. Šis norēca, ka es baigā blēdīte esmu. Bet tā pa jokam.
Es teicu, lai izmet to lapiņu pēc tam, šis teica, ka jā, bet manā klātbūtnē neizmeta, bet nometa to uz galda.
Bet viņš pēc profesijas ir ārsta palīgs, es promtams neesmu pārbaudījusi. Bet viņš man ir arī uzrakstījis recepti, kur parakstījies un ielicis savu personas kodu.
Vienreiz viņš izmeta pa jokam, lai mans tētis viņu adaptē, tad viņš varēs pretendēt uz manu mantojumu un rēca! Es teicu, nu, tad tāpēc Tev to parakstu vajadzēja? Šis teica nu jā jā, protams. NU tā pa jokam.
Bet tagad kaut kas ir noticies, viņš vispār tāds izvairīgs ir. Kaut es esmu vienreiz bijusi pie viņa pēc šī stāsta, kad viņš man iedeva recepti, brt viņš kaut ko nesaka.
Bet šķiet, ka nu ārsta palīgs taču nevarētu būt blēdis?
Bet es nezinu, kāpēc man tā situācija neliek mierā.
Un reāli viņš ar to parakstu kaut ko var izdarīt? Bet tas šķiet bija uz zaļas lapas un, ja baltas, tad lapa bija sašvīkāta.
Bet, ko Jūs domājat? Tas bija draudzīgs prikols vai nē?
143
