Man parasti nepatīk staigāt pa Rīgu,vienmēr pārvietojos at transportu. Kaut gan Rīgā dzīvoju tikai nepilnu pusgadu. Bet nu ir iestājies pavasaris un jāsāk pastaigas. Vakar vajadzēja izņemt teātra biļetes un tad nu pie reizes arī pastaigājos.
Staigājot sapratu,ka tiešām ir atnācis pavasaris. Kapēc? Meitenēm īsāki svāki vai kleitas,puiši bez jakām. Bet nu tas tā ievadam.
Vakar pēc lieliskās pastaigas uznāca gruzons. Kur vien skaties pārīši vien. Un ja esi viena nav īpāši forša sajūta.
Mans jautājums ir : Kā lai vientuļa meitene izbauda pavasari, ja ir grūti skatīties uz pārīšiem? Varbūt vēl kādai ir tā pat?
Jā varbūt tas šķiet muļķīgi,bet es nevaru,man arī gribas ziedus,bučas un mīļumu...