berns & precibas

Manā skatījumā pāri, kam ir kopīgs bērns, bet nav precējušies, nav ģimene. Nu viņi likuma priekšā viens otram nekas nav!
Tāpēc tad, kad arī mans vīrs pirmās iesāka runas par bērniņu nevis par kāzām, uzreiz pateicu, ka bērnu gribu tikai pēc kāzām. Ka es negribu būt kaut kāda piegulētāja, kam nemaz vārda nav (draudzene, girlfriend, partnere?), bet gan - ja veidot ģimeni, tad veidot, pārejot gan uzvārdā, gan apvienojot mūsu abu ģimeņu pārējos radus.

Piedāvā variantu par laulību līgumu, ja tā ir viņa šā brīža vienīgā atruna.
Bet nu, ja tā godīgi, es laikam nepaciestu, ka vīrietis mani uzskata par potenciālo gold digger, kā arī par šķiršanos bezmazvai domā kā par likumsakarīgu jūsu attiecību iznākumu.

Mari, man jau stāsts līdzīgs. Esmu pirmā, kas precās, brālis vēl jauns un vēl pagaidīšot ar savām kāzām, vīra māte vispār lec no priekiem, ka vecākais dēls tik tālu nonācis, jo no viņa brāļa un māsas kāzas diez vai sagaidīs. Draugi arī mums kopīgi un nebūtu piekājīgi neielūgt, jo uz viņu kāzām esam bijuši. Gribot negribot tikai tuvākais bars arī sanāk tie 20 cilvēki. Turklāt vedēji mums nenormāli atraktīvi un šie nesaprot, ka man tās viņu atrakcijas neiet pie sirds... Ja mēs pa kluso apprecētos, tad mātes tiešām ar mums kādu laiku nerunātu. Nu nāksies sakost zobus, uzlikt dežūrsmaidu un notēlot lielo prieku un laimi.

Kaut sitiet mani nost, bet es nesaprotu, kāds sakars vecākiem ar manām kāzām- jā tie ir mūsu vecāki, tāpat kā draugi ir draugi, uz kuru kāzām esam bijuši, bet tā ir tikai mana un mana vīrieša darīšana, kā mēs kļūsim par vīru un sievu- sarakstoties zagsā, aizbraucot un apprecoties ārzemēs vai svinot kāzas ar visām omēm, draugiem un kaimiņiem 2 dienas! varbūt man dzemdējot bērnus visi tie cilvēki jāsasauc barā, lai var piedalīties tik svarīgā brīdī?NESAPROTU! es un mans draugs esam par kāzām divatā, negribam nekādus cirkus ar trauku sišanām, mičošanām un pārējām padarīšanām (vēl jo vairāk pēc dažām vasarām, kad pabijām uz neskaitāmām kāzām un tu ik brīdi zini, kas sekos tālāk,,,nu garlaicība), tas tomēr ir ļoti intīms brīdis, un es konkrēti nejūtu, ka tajā jāpiedalās vēl kādam izņemot manu otru pusi!

atbildot uz autores jautājumu- vienmēr domāju un gribēju, ka man viss būs kā nākas- sākumā kāzas, pēc tam bērni,,,taču dzīve ievieš savas korekcijas!:)

Nejautā! - labi, ka tev ar savu otro pusi ir vienāds viedoklis. Piekrītu tev 100%.

mēs ar vīru gribējām mazas kāzas. un tikkai a rtuvākajiem ,bet tad sākās -ko padomās tā radiniece ,tā otra ari ģimenei ļoti tuva,to radinieci ari vajag aicinat labas attieicibas .....Bija 25-30 cilveki mūsu kāzās. Ar visu muzikantu ,viesu namu ,mičošanu ....Nogurums ,jau bija ,bet diena bija patikama un izdevusies ,skaistas daudzas bildes,ģimenes albūmu ierikoju ,kad iepazināmies,kāzu bildes .......

Bet otreiz netaisitu tādas kāzas ,mazas būtu ,tikai ar vecakiem ,lieciniekiem...Lai gan domāju ar tagadejo viss ir labi un būsimkopā ilgi un laimigi .....