berns & precibas

Lollipop
Iespeejams, ka ieprieksheejai teica to pashu- tuuliit tuuliit preceesimies, bet beernu saaksim taisiit tagad. Ko nu gruutniece vairs var izdariit, ja precinieks paatdomaajis- naakas vien turpinaat dziivot nepreceetai. Skaties, ka Tev neiznaak taapat. Ja miila tik liela, var pagaidiit peec kaazaam, jo nez vai gruutniece kaazas var izbaudiit- ne alko lietot, vai vispaar var iznaakt mociities ar toksikozi.
Reaals piemeers no dziives-identiska situaacija kaa tev- soliija tuliit preceet, bet pie beerna piestraadaat uzreiz. Sieviete palika staavoklii un gruutnieciibas viduu precinieks nozuda taalees zilajaas. Izklausiisies absurdi, bet tai sievietei triis meitas, katra no sava teeva un visi teevi izdariija kaa pirmais. Rezultaataa-daudzbeernu maate bez alimentiem.
Lauliiba garantee, dzimshanas aplieciibas ailiite "teevs" nepaliks tuksha, izshkiroties nepaliksi un ielas un ka kaads maksaas alimentus. Ja viirietis ir 100% droshs, ka nepametiis, tad lauliiba neko nemaina un to vieglu sirdi var nosleegt. Ja nav droshs, tad labaak atrunaaties, ka tam papiiram nav nekaadas noziimes vai veel labaak- nopurpinaat kaut ko zem deguna :D
Neticiet viirieshiem, kas negrib preceeties. Taapat kaa darba deveejiem, kas negrib sleegt liigumu. Abos gadiijumos dariishana ar potenciaaliem kraapniekiem.

Viņš tevī redz labu bērna māti nevis sievu. Čalis saprot, ka gadi iet, gribàs atstàt pec sevis kaut ko. Viņam kopā ar tevi ir lab un ērti. Ja viņš tevi mīlētu, tad arī dzirdētu pozitīvu atbildi par kāzām. Vienu tādu eksemplāru zinu, kas uztaisija bērnu, jo baidījas, ka paliks bez bērniem. Nu un tagad jau gadiem dzīvo dubultu dzīvi. Bērna māte ir tikai bērna màte. Tā kā čalis ir labs aktieris, tad bērna màte neko nenojauš.

Es uzreiz savam vīrietim pateicu, ka bērni būs tikai pēc kāzām. Nekādu ārlaulības bērnu.
Es jau esmu bildināta, bet kāzas nevaru sagaidīt un diezvai sagaidīšu. Ar naudām viss ir kārtībā, draugs strādā labi apmaksātā darbā, es arī strādāju ne par minimālo algu, bet kāzas nav un nav. Mana vīrieša atruna- es negribu pieticīgas kāzas. Gribu tā, lai atcerās, jo precamies taču vienreiz. Lūk. Es jau piekrītu uz mazām mājīgām kāzām zagsā un ar ģimeni , bet šis kategoriski pret. BEt bērnus jau arī grib. Vēl viena viņa atruna- es negribu, lai tad kad tavas draudzenes precēsies pa šiko tu uz viņām skatītos un nožēlotu to, ka aprecējies pieticīgi un tev nebija milzīgas kāzas.
Lūk tā arī gadās, ka ne tikai sievietes grib šikas kāzas, bet arī veči.

Es, laikma, arī esmu vecmodīga, jo arī uzskatu, ka plānot bērniņu vajadzētu pēc kāzam, nevis otrādi.
Ok, ja sanāk neplānoti, neko.

Arī mēs ar vīru sākām savu ģimeni būvēt no sākuma apprecoties.. tagad arī plānojam ģimenes pieaugumu..., tiesa gan pēc kāda gada.

Bet noteikti negribētu tādu modeli, kā māsicai, kur attiecībās jau ir 10gadus, bērnam 5gadi un vīrietis vēl nav apjēdzis (un pat nedomā apjēgt) to, ka vajadzētu sievieti bildināt.

Tieši tāpēc man vēl nav bērnu, jo es plānoju kāzas vispirms. Draugs ir vienās domās ar mani un tas priecē.

Mana vīrieša atruna- es negribu pieticīgas kāzas. Gribu tā, lai atcerās, jo precamies taču vienreiz. Lūk. Es jau piekrītu uz mazām mājīgām kāzām zagsā un ar ģimeni , bet šis kategoriski pret. BEt bērnus jau arī grib. Vēl viena viņa atruna- es negribu, lai tad kad tavas draudzenes precēsies pa šiko tu uz viņām skatītos un nožēlotu to, ka aprecējies pieticīgi un tev nebija milzīgas kāzas.
Lūk tā arī gadās, ka ne tikai sievietes grib šikas kāzas, bet arī veči.

++
Manējais arī ar šādu domāšanu. Grib, lai man tiktu tā diena, par ko vairums meiteņu sapņo jau no Bārbiju laikiem.:D Negrib precēties precēšanās dēļ, bet tā, lai atcerēties var uz mūžu ar prieku, jo abiem ir uzskats, ka kāzas mums būs vienu reizi dzīvē. Lai arī kā gadītos ar mums abiem, bet es kāzas rīkošu tikai 1reizi.jā, zagsā - sakārtot papīrus utt., bet tādas kāzs ar lielo , balto kleitu - 1x.

Klarlack - šis nebūs mans gadījums :D Kleita ir skapī, gredzeni kārbiņā, nekur šis putniņš neliksies :D Zinu arī viņa bijušo... nu ok, nemaz tik mīļi un saticīgi nedzīvoja, bet slēpa savas problēmas no apkārtējiem. TOMĒR piesardzības nekad nav par daudz. Ja mans vīrietis izrādās normāls, tas nenozīmē, ka visi tādi. Ir tik ļoti daudz stāstu par vientuļajām mātēm, kuras audzina bērnus vienas, jo vecis solījis (vai pat nesolījis) precēt, uzcepis bērnu, dzīvojis kamēr ir labi, un tad kad sākās problēmas vai ierauga citu iekāres objektu, tā aizlaižas. Man jau arī liekas, ka vairākus gadus ilgas attiecības loģiski turpinās ar kāzām. Otrs ir tas pretīgais termins "Civillaulība". Nu kas tā par laulību bez juridiska pamatojuma?! Guļu kopā, ēdu zem viena jumta un tagad tā saucās civillaulība? 100% to ir izdomājuši vīrieši kā aizbildinājumu, lai neprecētos!

Manuprāt, kāzas pirms bērna ir vajadzīgas, lai viss būtu drošāk tieši bērnam. Nevar paredzēt kā dzīvē notiek un tad ir vienalga, cik rožaina bijusi dzīve pirms tam, beigās cietēja var palikt tieši sieviete un tas bērns. Piemēram, ja vīrietim kas notiek un jākārto mantojuma lietas utt.

Ā, un bērniņu plānojām nevis juridisku iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka iekšējā sajūta teica, ka vajag. Esam kopīgi tam nobrieduši, un pat ja nebūtu kāzas deguna galā, tāpat būtu plānojusi.

Manuprāt, šādas situācijas veidojas, ja 1) cilvēks nav gatavs likuma priekšā (cilvēku, Dieva), ka šī ir tā sieviete, kura man ir visam mūžam. Jā, bērna radīšanai derēs, bet savādāk nē.. 2)vīrietis uzksta,ka vai nu milzīgas kāzas ar pompu vai nekādas 3) laulības viņam nepatīk kā pasākums, taču otrs cilvēks ir satikts, neko baigi meklēt citu nedomā.

No vīrieša puses visbiežāk tas ir slinkums uzņemties atbildību. Pārējais ir tikai atrunas. Labas un neaizmirstamas kāzas var sarīkot arī neizgāžot ntos tūkstošus.
Ja kāzas plāno laicīgi, vismaz 1-1,5 gadus iepriekš un paši daudz ko dara ar sagatavošanos, tad arī nav tik dārgi.

frivolous
Man ir līdzīga situācija kā tev. Es plānoju par šķiršanos. Nu jaunāka tak arī nepalieku...

netaisītu bērnu, pirms nebūtu precējusies un punkts. Laulība ir ne tikai vienkāršs papīrītis, tas ir arī juridisks garants, morāla vērtība un principā ģimenes pamatakmens.

Man atkal ir otrādi.
Vīrietis grib ļoti precēties.
Tagad gaidu viņa bērnu, bet es par precībām ni un ni.
Ja arī gribētu precēties, viņam ir jānokārto vismaz 3 lietas, lai piekristu būt par viņa sievu.

Es ļoti gribu mazo, bet mans vīrietis pateica, ka mazais būs tikai pēc kāzām.
Un tajā brīdī, kad viņš mani bildināja, sapratu, ka arī viņš grib ģimenes pieaugumu.

Godīgi sakot, esmu ļoti priecīga, ka mums vispirms būs kāzas un tad tiks plānots mazulis. Man kopīgs uzvārds ir svarīgs. Protams, ne uzvārda dēļ, bet tajā visā, kas ir apakšā zem tā kopīgā uzvārda un saukšanas vienam otru par vīru un sievu.

Viens pāris,kam jau 2bērni, biznes utt, bet īsti viņus nesaprotu, vīrietis ir visu uz sievietes vārda norakstījis. BET neprec, kad prasīju kāpēc- ja gribēs varēs,ko labāku atrast.

Konkrēti jāpaprasa- kāpēc tu negribi precēties?

Līdzīgi kā Samurajs un Frivolous.

Sapratu, ka vīrietis nav gatavs, nevēlās pa nopietno, vēl kādu laiku muļķīgi gaidīju un cerēju, bet tad saprotu, ka velti tērēju laiku, izšķīros!Kopā bijām pāris gadus, runājām, itkā plāni bija, bet nu, ja nav,tad nav...
Tomēr ir svarīgi visu oficiāli un jājūt, ka otrs arī to grib, ne tikai viena iegribas.. :(

Teikšu skarbi - bieži vien vīrieši vēlas kopīgs bērnus, bet tajā pašā laikā neprec tāpēc, lai pēc tam vieglāk varētu pašķirties un būtu mazāka atbildība. Tas tā, skatoties uz apkārt novēroto, bet nekādā gadījumā neuzskatu, ka tas ir vienīgais iemesls

piekrītu šim! bieži vien vīriešus radīt bērnus dzen vēlme pēc sevis turpināšanas, un tad reizēm ir vienalga, kuru sievieti "apsēklot" (atvainojos par tik skarbiem vārdiem), ka tik būtu kāds pēcnācējs. ja gribētu visu mūžu pavadīt ar konkrēto sievieti, tad apprecētu, īpaši zinot, ka viņai tas ir svarīgi.
un es arī zinu vairākus vīriešus, kam laulības bijušas ļoti svarīgas, lai visai ģimenei viens uzvārds, lai bērns aug ģimenē, kur vecāku attiecības noformētas oficiāli, nevis tā, ka kāds viņa sievieti var nosaukt vienkārši par piegulētāju.

Beidzot kāds konkrēts arguments pēc vakardienas nakts sarunas . Kas manī raisīja divējādas sajūtas - labas, jo nu ir kkāds atskaites punks / un ne tik labas, jo arguments ir tads "interesants"
Viņš vienkārši grib savu nekustamo īpašumu, kas nav iegūts laulībā esot - tā teikt, lai vēlāk nekas nav jādala. Jo man tāds jau ir, tad pēc laika varētu viņš nopirk un tad varētu precēties. Lai abiem viss ir, bet ja nu kas, tad nekas nav jādala pēc vairākiem gadiem.
Argumentu saprotu pilnībā - grūti lolot cerības, ka laulības ir uz visu mūžu un neviens kaķis pāri ceļam nepārskries. Mana loģiskā puse to saprot, bet emocionālā vienkārši jūk prātā.

Nu vismaz kaut kāda konkrēta atbilde, no tās būs jaatsperās arī tālāk

Tāpat atruna!

Jo mūsdienās var noslēgt laulības līgumu, kurā abas puses parakstās, ka viss, kas pieder nav dalāms, arī ja iegūts laulības laikā.

Jēziņ, tizlāks arguments nav dzirdēts. Lai noslēdz laulību līgumu, un pat sūds uz kociņa, ko viņš jūsu laulības laikā būs nopircis, būs viņa!