Keita, sirsniņ, ne jau zāle Tavu ex noveda līdz kokaīnam, bet gan viņa paša izvēles. THC neizraisa fizisku atkarību, kā to dara ripas un pulveri, kas ar laiku liek ieņemt vēl un vēl, lai nebūtu sūdīga sajūta kaulos. Manā paziņu lokā nav tādu cilvēku, kas aizgājuši koksā tāpēc vien, ka no pusaudžu gadu vecuma pīpējuši. Tie, kas tagad pastiprināti interesējas par māksligajām vielām, par tām ir interesējušies jau no laika gala. Tāpēc nevaino zāli, vaino puiša vājo gribasspēku un sūdīgo kompāniju.
Ja nu kāds tieši zāli pīpēdams ir izdomājis "man vajag kaut ko stiprāku", parasti izvēle krīt uz halucigēniem - sēnēm vai skābi, taču neviens cilvēks, kam smadzenēs jau nesēž mazs šizo un kurš kopumā draudzējas ar veselo saprātu, šīs vielas neņems biežāk par pāris reizēm dzīvē, jo ar tām pietiek, lai gūtu iespaidus, par ko runāt vēl gadiem un zinātu, kas ir kas. Klasiskais zāles pīpmaņu bauslis ir "es nekad nemēģināšu nekādu ķīmiju."