nepatīk cilvēki

Man tiesi patik cilveku burzmas, patik,kad pasakumos ir daudz cilveku, neka vinu nav.

Brīžiem jā, bet t.k. Tu arī esi cilvēks, tad

Cilvēki ir liekuļi un domā tikai par sevi

laikam pati saproti, kāpēc tā.

brauc uz laukiem, un pavadi laiku tikai ar sevi.

kaitina ,ka cilvēki ir iedomīgi un izliekas ,ak neviena cita nav tikai viņš.
Katrs tēlo no sevis nezin ,ko ,tikai ,lai izskatītos labāks nekā ir.
Kā man tas viss riebjas.Gribu dzīvot savā pasaulē un ielaist tajā dažus cilvēkus ,kuri ir tā vērti un pārējos ignorēt ,un nelikties ne zinis par sabiedrību un apkārt notiekošo.

kaitina ,ka cilvēki ir iedomīgi un izliekas ,ak neviena cita nav tikai viņš.
Katrs tēlo no sevis nezin ,ko ,tikai ,lai izskatītos labāks nekā ir.
Kā man tas viss riebjas.Gribu dzīvot savā pasaulē un ielaist tajā dažus cilvēkus ,kuri ir tā vērti un pārējos ignorēt ,un nelikties ne zinis par sabiedrību un apkārt notiekošo.

A, nu viss skaidrs..

Man riebjas, ka tā sauktās ''vietuļās'' draudzenes uzsēžas uz kakla, tu palīdzi tikt pie čaļa un tad, kad paliec viena brīva, bet viņa ar pusi - tik āri aizmirst, ka kādreiz arī ir bijusi viena un kā tas ir, pilnībā ignorē un atstāj novārtā, nepalīdzot ar citu puisi. Nepateicīgā dranķe.

parasti mūs visvairāk kaitina trūkumi, kuri piemīt mums pašiem.

vēl kaitina,ka kāds cilvēks stāsta man lietas par kurām man ir vienalga un garlaiko,, un man jāizliekas ,ka klausos un tas interesē. :@

vēl kaitina,ka kāds cilvēks stāsta man lietas par kurām man ir vienalga un garlaiko,, un man jāizliekas ,ka klausos un tas interesē. :@

Varbūt tas nabaga cilvēks izmisīgi cenšas aizpildīt neveiklo klusumu, ko izraisa tas, ka tu tupi un neko nesaki?

Var izveidot ap sevi psiholoģisko barjeru.
Man ir gadījies strādāt kur darba vieta ar 40 cilvēku zālē, katram sava runāšana, ņemšanās un visāda jezga. Bet pielāgoties - strādāt apkārt neko nedzirdot un darot savu darbu.

Tieshi shii iemsla deelj, nekad neeju skatiities saluutu, vai uz kaut kaadaam lielaam izpaardoshanaam utt. Riebjas taa cilveeku gruustiishanaas, bakstiishanaas..brrr

Tieshi shii iemsla deelj, nekad neeju skatiities saluutu, vai uz kaut kaadaam lielaam izpaardoshanaam utt. Riebjas taa cilveeku gruustiishanaas, bakstiishanaas..brrr

Varu evi iedomāties publiskā telpā ar tādu pašu sejas izsteiksmi kā profila bildē. =D

tralalalalala, I can relate to that. Uznāk arī tādas dienas, kad ienīstu visu cilvēci, sakaitinos no visiem apkārtējiem, izklausās ļauni, bet nu jā - visi ir egoisti un liekuļi, savā ziņā. :D

Jā, man arī reizēm uznāk, ka šķiet visa pasaule ir mēslu bedre un gribas katram pretimnācējam dot pa muti :D
Taču pēdējos gados ir iegājusies tāda tendence - meklēt visā un visos kaut ko labu un kaut mazliet pozitīvu, varbūt tā ir tikai ilūzija, taču palīdz nepazaudēt sevi :)

Man ir gruti atrasties, kur daudz cilveku, ja tas ir telpas, vienmer liekas, ka smoku, sak sapet galva utt. Ja uz ielas, loti nepatik saskarties ar svesiem cilvekiem, vai ari, steidzos, gribas vinus visus riktigi izgrustit, lai tacu kustas. Bet tas laikam tapec, ka man darbs tads, daudz cilveki jasatiek katru dienu, burzma un troksnis apkart. Ta brivdienas man patik sedet majas, klusuma un vienatne

Es nevaru ciest atrasties burzmā,kad visur ,kur pagriezies kāds ir. Neciešu lielveikalos šī iemesla dēļ.

Zem šī parakstos, bet tāda naida uz cilvēkiem man gan nav. Man vienkārši nepatīk burzma, masu pasākumi, pūlis. Šī iemesla dēļ man arī arvien retāk patīk iet uz koncertiem, jo tās masas mani smacē.

parasti mūs visvairāk kaitina trūkumi, kuri piemīt mums pašiem.

+++


tralalalalala, pamaini vidi kurā atrodies, tad arī citādāk domāsi. :)

Man patīk atrasties cilvēkos, patīk būt starp vecākiem, jo no viņiem var daudz iemācīties. :)

Man cilvēki patīk un lai gan neesmu nekāda supersabiedriskā, man patīk un vajag būt cilvēkos, nevarētu visu laiku sēdēt mājās un nevienu nesatikt. Tomēr es izvairos, piemēram, no pārbāztiem autobusiem vai piemēram Trakajām dienām Stockmann, tas tiešām ir kaitinoši, ka cilvēki grūžās virsū un bakstās, tāpat arī veikalā stāvot pie kases rindā, varu kļūt dusmīga, ja kāds nostājās pārāk tuvu blakus, ir taču kaut kāda distance, kas ir jāievēro, nav pieklājīgi stāvēt tik tuvu, ka gandrīz pieskaries otram. To tiešām nevaru ciest.

Man arī principā nepatīk cilvēki. Ne jau, ka kaitina, bet nepatīk tā masa. Labāk izvēlos dažus labus cilvēkus, nekā atrodos kaut kādos baros un tā sacīt spēlēju kopēju spēli, tarkšķu un muldu pilnīgi pa tukšo. Cilvēku baros jau pamatā nav nekā jēdzīga.

tāpat arī veikalā stāvot pie kases rindā, varu kļūt dusmīga, ja kāds nostājās pārāk tuvu blakus, ir taču kaut kāda distance, kas ir jāievēro,

Man ir tas pats, mani besī, kad svešs cilvēks man elpo virsū un stāv tik tuvu ak dies, ka pilnīgi davaj varbūt apskausimies, ja jau tev tā tuvību vajag. Fuj. Neesmu vēl izdomājusi kā reaģēt tādā situācijā.