zinu, ka noteikti neesmu vienīgā, kas dzīvo ar draugu pie drauga vecākiem, vai pie saviem vecākiem... gandrīz jau gadu dzīvojam pie drauga vecākiem, un man tā pacietība lēnā garā sāk pazust, nav jau varbūt tik traki, bet lēnām paliek grūti... te dzīvo arī vecmāmiņa, liela māja, bet uzklausīt katra viedokli un izpatikt visiem, nu jūs, kas dzīvojat, noteikti mani saprotat... grūti pat ēst taisīt, jo nav tā, ka tikai pats sev taisi, jāuztraucas vnmēr, vai visiem garšos uc... nu visādi tādi sīkumi, kas beigās tomēr sakrājas...nu tā, kā man darbiņš vēl līdz augustam ir gandrīz blakus mājā, tad pārvākties kkur citur arī nav īsti izdevīgi... pēc augusta jau domājam kko meklēt atsevišķi, bet līdz tam vēl jāpaciešas, bet jau tagad sanāk bieži paraudāt, un sajūta ka vairs neizturēšu ...
tad nu gribēju pajautāt, kā jūs tiekad galā, un kā jums iet ... vai varbūt jums tā dzīvot ir ideāli un nav nekādu problēmu ;)
196
