Forša diskusija. Pamatskolā dabīgos nokrāsoju par tumši brūniem ar rižu apakštoni.. Un audzēju ārā, neredzēju par vajadzīgi turpināt krāsot. Vidusskolas laikā (3 gadi) gan izmazgājās, gan atauga, tā arī nostaigāju ar dabīgajiem. Līdz mirklim, kad es izdomāju, ka man vajag baltus. Pie tiem, protams, es netiku, bet bija ļoti, ļoti gaiši blondi. Pēc pusgada laikam es gribēju sudrabainus (pirms sākās šis sudraboto matu bums) taču man netīšām sanāca violeti. Tā nu nostaigāju ar tiem arī pusgadu un tad man lika pārkrāsot darbs un kļuvu par tumšu bruneti. Ar tiem es nodzīvoju nedēļu, pamodos sestdienas rītā, ar riebumu skatījos spogulī un divu dienu laikā kļuvu par rižo ar pleķiem no iepriekšējā lillā. Nu ir pagājis kāds mēnesis, koši rižais ir izmazgājies, nomierinājies un tagad esmu tāda... mierīgi orandžīga ar saviem rozīgajiem pleķiem. Tīri tā neko, ir feini :D
Kas attiecas par matu griezumiem.. Pie friziera gadiem nebiju bijusi, jo nekad nenogrieza kā vajag, tad pirmo reizi pēc tiem vairākajiem gadiem, laikā, kad man bija blondi ar zilu strīpu, apgriezu galus, uzticējos kādam citam. Rezultāts bija labs, taču tāpat nākamajā dienā pati apškērējos mājās, neko vēl nezinādama par šķērēšanos.
Praktiski neviens man nekad nenogriež kā es gribu, tad es pati sev mājās eksperimentēju un meistarojos ar savu galvu un ar griezumiem līdz šim sanāk tā, kā es vēlos. Pašlaik pakausī arī nu jau ataudzis izskuvums.