Labdien!
Diena sākusies nejauki. Kā acis vaļā, tā asaras pa gaisu. Gribas ārdīties no dusmām par to, cik naiva un lētticīga esmu. Tevi ņem un bradā ar kājām, spļauj sejā, dara riebeklības atkal un atkal, bet tāpat Tu notici tam, ka cilvēki taču mainās. Riebjas. Kauns par to, cik ļoti sevi necienu. Varbūt beidzot šī rīta nejaucības būs man atvērušas acis. Jāsāk cienīt un mīlēt sevi, citādi kurš gan cits to darīs.
Bet par spīti visam nejaukajam, ceru, ka diena būs jauka. Saulīte spīd, par to ir tik liels prieks.
Tūlīt jāskrien uz veikalu pēc matu krāsas. Pati nemaz necerēju, bet izskatās, ka no saviem melnajiem matiem uz gaišākiem diez gan ātrā laikā tikšu.
Sauli un daudz jauku emociju šajā dienā, meitenes! :)