"Par savu laimi jacinas" vai "milestiba un kara visi ieroci atlauti"- mums ir tadi veci teicini.
Es saja lieta esmu apala nulle. Lai ari cik loti man patiktu cilveks, es nespeju izkalt smalkos pavedinasanas planus, atgadinat par sevi zvanot vai rakstot. Es esmu loti tiesa attiiecibas ar viriesiem. Nezinu kas tiesi tas ir, neparliecinatiba par sevi vai tiesi preteji- lepnums.
Cik nav dzirdeti stasti, ka sieviete (preteji tradicionalajam modelim) savaldzina virieti. Tagad man ir tada situacija dzive, kura atbilst tiem vecajiem teicieniem, tomer es neko nespeju izdarit. Ta vieta, lai rikotos ( ka to dara mana pretiniece. Izskatas, ka neesmu vieniga, kurai vins patik) es sezu un uz kaut ko gaidu. Es esmu cosmo, vina nav, ta ka jatbalsta jums mani :D
Neesmu vairs pusaudze un mana vecuma "labi" un brivi viriesi, tik daudz vairs nav atlikusi :D
Gaidisu kometarus, ieteikums, padomus, nosodijumu, personigo pieredzi......