Vai drīkstu Jūs pavadīt? :)

Nekad nav ta bijis:D

Šodien tieši autobusā blakus sēdošais puisis mēģināja iepazīties. Šad tad gadās. Ir jau patīkami, arī tad, kad neko tālāk negribu bīdīt. :)

Reti un labi, ka tā. Pat ja būtu brīva, man nepatīk, ja man sveši piesienas uz ielas(vai veikalā).
Pēdējais gadījums gan bija laiciņu atpakaļ, kad es mierīgi gāju pa ietvi un viens čalis apbrauca kvartālu, lai apgrieztu auto un apstātos pie manis, pajautāt nr(es vnk redzēju, kur viņš sākumā izgriezās un no kuras puses pēc tam atbrauca un piestāja).
Jauns, pieklājīgs, normāla izskata, bet es uz ielas neiepazīstos, esmu aizņemta un mums bija valodas barjera.
Toties pirms dažām dienām viens 40+ gadīgs pacients mēģināja man piebraukt darbā. Tas bija ļoti nepatīkami, jo darba dēļ man bija jāsmaida un jāatšujas ļoti laipni. Es vēl saprotu, ja mana vecuma, bet šitie vecie...brr...

Pēdējais gadījums bija ar puisi autobusā.. Viņš kādas 4 pieturas skatījās uz mani un tad saņēma drosmi uzrunāt. Bija sakautrējies un nosarcis. Parunājām, samainījāmies ar numuriem, kāds 3 reizes satikāmies..bet nu nebija mums pa ceļam!
Izrādījās, ka mums ir kopīgi draugi (labi draugi) :D :D :D

Ir visādi gadījumi bijuši, bet nekad nekas nav sanācis no tā!
Es parasti neatbildu uz iepazīšanos uz ielas, veikalā utt (ne jau klusēju), bet uzturos diezgan izvairīgi, jo vai nu tas nebija nopietni (vismaz tā to es uztvēru), vai tas notika tik negaidīti, ka nespēju normāli norēāģēt. :D Nav arī neviens uzrunājis šo dažu minūšu laikā.
Neīstā laikā, neīstā vietā!

Nezinu vai tā ir kaut kāda likteņsakarība, bet tad,kad kāds mēģinājis iepazīties vienmēr blakus ir pagadījies draugs, piemēram nāku no treniņa mājās garastāvoklis uz visiem 100, smaids līdz ausīm ,jo zinu ,ka pretī nāk draugs, apstājos pie gājēju pārejas, kur mani uzrunā foršs puisis ar tekstu vai drīkst pavadīt, uz ko atbildēju, ka laikam nesanāks (manējais jau sapūties prasa kas tas tāds :D), tāpat vienreiz kamēr liku Rimi uz lentas produktus, draugam pateicu ,lai aiziet paķer pāris banānus, pie manis pienāk puisis un prasa vai man patīk boulings un vai šovakar neesmu brīva :D, he draugs nāk ar banāniem un jau smaida, ka mani nevar vienu atstāt :D

Un tie čalīši, kas piebrauc, atver mašīnas logu un saka "Meitenīt, iedosi savu numuru?", vispār neuzrunā. Vai sauc par mazo, tā šķebina! :D

Gāju uz policiju iesniegumu rakstīt, kuru pieņēma ļoti izskatīgs policists. Uzdeva man jautājumus pa 10x vienus un tos pašus līdz es sapratu, ka šim kaut kas aiz ādas un sāku ķiķināt. Aizejot mājās , saņēmu zvanu no tā paša policista, aicināja vakariņās. Ai, kā torei gribējās aiziet, bet nākamajā dienā lidoju prom no LV un nesanāca. :)
Satikāmies gan vēlāk, pēc gada.

vairs nenāk klāt, tik dīvaini nolūr :D laikam saprot ka esmu aiznjemta

Mari - uuuun ? :) gribu turpinājumu, jo stāsta sākums tik jauks

Es laikam tāda dikti jauka/draudzīga izskatos, jo īstenībā samērā bieži, dažkārt sarunu ar mani uzsāk ne tikai puiši, bet dažādi cilvēki .. Gan lasot grāmatu, kaut kur braucot, kāds pajautā, ko lasu, gan mikriņā lietojot planšeti kāds vecāks cilvēks pajautā, kas tas pa brīnumu :D Bet nu visbiežāk jau darbā laikam :D :)

Oi, daudz tādu atgadījumu! Īpaši bieži man tādā veidā izdodas iepazīties lidostās, kad līdz lidojumam/starp lidojumiem pāris stundas brīva laika vai pašā lidmašīnā.
:)

Hehe :) satikāmies un viņš pats izstāstija, ka dzīvo kopā ar savu sievu un mazo meitiņu! Pēc tā sakarus pārtraucu.

Nekad tā nav noticis.
vienreiz bija atgadijums,ka nepazīstams puisis pa manu pirkumi samaksāja,bet es noksutrējos un aizgāju pasakot paldies prom. :( viņš bija ļoti skaists ak es kautrīgā bremze :D

Parasti transporta, kafe- ja sezu viena, klubos, kad gaju, darba un nesen banka virietis piedavaja aiziet uz restoranu. :)

IR bijis daudz tādu iepazīšanos uz ielas vai vel sazin kur. Bet tāda vissnopietnākā iepazīšanās bija tikai ar vienu. Vajadzēja izīrēt dzīvokli uz vienu nakti. Tad nu atradu skaistu dzīvokli un norunāju tikos un tikos tikties ar izīrētāju... Stāvu , gaidu norunātajā laikā, piebrauc mašīna un apstājas pie vārtiņiem kāds vīrietis un dažus soļus no viņa es. Pēkšņi šis izvelk telefonu un zvana un izrādās zvana man :D Apmulsām abi divi , bet nu ok, nokārtojam formalitātes par dzīvokli un atsveicinājāmies līdz nākamajai dienai. Jau tajā pašā vakarā saņemu dīvainas sms no viņa, bet tajā brīdī uzskatīju,ka tas ir tikai draudzīgs žests apjautāties vai esmu labi iekārtojusies....
Nākamajā dienā satikāmies, atdevu atslēgas.. un tās pašas dienas vakarā saņēmu vēl sms ar velmi iepazīties tuvāk :D

Ir 3 reizes ar mani tā noticis. 2 reizes uz ielas un 1reiz lidostā.

Veikalā, kad vienu brīdi piepelnījos par pārdevēju, viens pusis katru dienu tur nāca un stāveja tieši pie manas kases. Un katru reizi viņš man uzsmaidīja un pasveicināja, bet es nekā to īpaši neuztvēru, jo cilveku daudz, nevar jau visus piefiksēt. Tad vienu vakaru ļoti stipri lija, un mans lietussargs bija palicis mājās, tramvajs nenāca un tā visa rezultātā es biju slapja kā žurka. Šis pats pusis pienāca man klāt ar savu spilgti, spilgti sarkano lietussargu un piedāvāja pastāvēt ar mani, kaut gan ar tramvaju viņam nebija pa ceļam. Tad atkal pāris reizes veikalā satiku, līdz viņš vienu dienu ar vijolītēm uzaicināja uz randiņu. Visa rinda veikalā smaidīja :D

Beigu beigās, čo pa čom, es ar to pusi biju kopā 6 gadus.

Beverly lūk tas ir forši ;)