Kārtējā šķiršanās, bet vajag padomu!

Tas, ka viņš var pateikt tikai pāris vārdus ,nevis izplūst garā sarunā?

Tad uz priekšu meitēn, ja viņš ir gatavs rīt vienalga tikties, tas nozīmē, ka vēl viņš ir gatavs dialogam. Un vīrietis ir un paliek vīrietis. Uzvelc skaistu apakšveļu, piebaro ar garšīgām vakariņām, esi mīļa kā sākumā un cietais rieksts būs atkal tavs. Vismaz uz mani tas iedarbojas, kad mans mīļais ir nogrēkojies un nāk pielabināties :D

nu ja! Negribētu tevi redzēt/dzirdēt vispār ignorētu un neko nepaskaidrotu. Atvainojies un saki,lai saprot tevi un, ka tu tiešam piedomāsi bla bla bla .... nu kat kā tā ....

un ,un un esmu gatava mainīties un pa šīm klusībā esošajām dienām jau jūtu, ka esmu palikusi savādāka. Es sapratu ,cik ļoti es viņu mīlu un esmu gatava!

:D jā. Pāris dienās noteikti tas viss notiek. Uz cik ilgu laiku? Nedēļu? Un atkal sāksies, 100 punkti.

Es jau arī atmaigstu, momentāli, es nespētu šādi tagad izturēties pret viņu, lai ko viņš man nebūtu izdarījis.
Lieta tāda, ka viņš jau ignorē, bet kad uzrakstu ,tad atbild, jā. Draugos arī katru dienu paskatās, lai arī es neskatos, tā ka tas jau kaut ko nozīmē. Parasti es eju gulēt vēlāk, kā viņš un viņš uz skolu ceļas agrāk, kā es un no rītiem vienmēr skatas ,jo interesē, cikos aizgāju gulēt. Izskatās, ka vēl aizvien interesē. :D

čupakabra - Šī man ir pamatīga mācība. Ļoti pamatīga. Kā jau Lollipop teica- Nākamreiz, kad gribas par sīkumiem sākt bļaut, atceries, cik ļoti tu viņu mīli un iekod mēlē.

Protams, ka tu viņu interesē - viņš taču tevi joprojām mīl. Ieteiktu tev pašai stingri pārdomāt, vai tiešām vari lēnām sākt mainīties viņa (un sevis) dēļ. Ja patiešām to redzi, tad tiecieties un izskaidro viņam. Nesaki uzreiz, ka viss būs kā pasakā, bet, ka patiešām centīsies mazināt savu piekasību, lai tas tiešām šķiet reāli.

Es vēlu Tev veiksmi, pretimnākošu draugu un izdošanos sevi savaldīt. Visu to labāko - īsumā. :)

...bet arī es esmu skeptiski noskaņota. Tādas rakstura īpašības neizskaužas pāris dienās. Norausies no ķēdes un apakaļ ceļa vairs nebūs.

Purpurs

Tiešām ceru ka viss ies uz labāko pusi un ka spēsi mainīties. Ja es 3 ar pus gadus biju kopā ar ex, un tad pēkšņi pēdējā pus gadā mums sākās nenormālākie kašķi, strīdi, velme šķirties un ai kā es centos būt mierīga, centos viņu saprast, bet diemžēl problēma bija tāda - ja es centos savaldīties, mainīties, meklēt kompromisus, tad lūk viņš neko nedarīja, es lūdzos, raudāju, lamājos un pat klusēju, bet nekas nelīdzēja, lai ko es piedāvātu, beigās protams es no viņa izšķīros, bet diemžēl tik tad viņš saprata ka negrib mani pa īstam zaudēt, diemžēl tad jau bija par vēlu jo es jau biju attiecībās izlikusi sei visu un biju sāpināta ļoti daudz reizes pēdējā pus gada laikā, vienkārši nebija vairs spēka.

Tā kā man jau liekas ja attiecības rodas lieli kašķi (vienalga par ko) un puisis saka ka grib šķirties, tad jau viņš savā ziņā ir izlēmis, vienīgais kas viņu attur pašlaik ir pieķeršanās tev, ja sieviete ko tādu var pateikt tikai emociju iespaidā, tad no puiša mutes tādi vārdi ir nopietni(protams ar izņēmumiem). Jāpiebilst ka mans ex par šķiršanos vispār nerunāja, beigās gan es sāku par to runāt jo bija līdz brošai.

Es neuzskatu, ka te ir ko glábt, palasīju meitenes komentārus. Viņa nav nekāda dāvana. Cilvēki nemainās, viņi tikai iemācās sevi savaldīt un neviens man neiestāstīs, ka no šodienas viņa nākamos 10 gadus būs pūkaina. Rīt apsolīsi būt laba, maksimums pēc mēneša atkal čalim smadzenes iznesīs. Palasot saprotu, ka ir jauni, iespējams vienas no pirmajām attiecībā, varbūt tāpēc puisis tā turās pie meitenes.


Es esmu par šķiršanos, šis puisis nepanesīs ilgi sev blakus tādu meiteni, te vajag čali, kas noliks viņu pie vietas vienā setā, nevis ļaus uz galvas kāpt.

Ja godīgi, man pat ir bail no rītdienas. Bail saņemt smagāko triecienu, kulmināciju. Es iekšēji jūtu, ka viss būs kārtībā, tas tak ir mans mīļotais puisis, esam tik daudz kam gājuši cauri, es tak viņu pazīstu vairāk, kā pati sevi, zinu visu par viņu, zinot viņa raksturu, viņš atmaigs, bet tik pat labi es nezinu, kas viņam skalo smadzenes un man ir jāgatavojas arī uz sliktāko.
Mēs bijām pāris ar pavisam nopietniem nolūkiem, ik reizi, kad kaut kur redzējām kādu ierakstu, par attiecību ilgumu, viņš piebilda, ka būsim kopā vēl ilgi un viņš ir atradis mani- īsto, bet beigās piebilda, ka nepatīk, ka ārdos par sīkumiem. Pats teica, ka kļūsim labāki, viņš bija iniciators turpinājumam, bet tagad vienkārši viņam bija pēdējais piliens.

Vienīgais veids kā es domāju ka tu vari mainīties ir ja tiešām šķiraties un visu sākiet no jauna ar citiem cilvēkiem, jo tad jau mācība būs bijusi un sapratīsi labāk savas kļūdas un spēsi jaunās attiecībās nepielaist tās kļūdas. Man ar tāds iespaids ka jūs esat jauni, jums šīs varētu būt pirmās attiecības un ka vienkārīs vel neesat tik pieauguši lai mācētu pareizi ar tām tikt galā.

Kā lai izpērk vainu mūsu tikšanās reizē? Vakariņas? Svecītes? Jo iemesls patiešām ir smieklīgs. Negribas ticēt, ka dēļ kaut kā tāda ir iespējams pārrautu mūsu 2 gadus ilgās attiecības.

Tev nešķiet, ka viņš vēlas šķirties ne jau šī iemesla dēļ ar bildēm, bet gan dēļ visiem iemesliem KOPĀ divu gada laikā? Nu zini, tas nav maz, un ja šāda smadzeņu skalošana ar dažādiem pārmetumiem ir attiecību neatņemama sastāvdaļa , tad tādas attiecības nav dzīvotspējīgas. Agrāk vai vēlāk piegriežas, neatkarīgi no tā cik liela ir mīlestība vienam pret otru. Puisim ir jābūt ļoti lielam sadistam pret sevi, lai to paciestu ilgtermiņā

Iespējams komentāros es uzsvēru slikto, jā, bet par spīti tam visam, es biju un uzskatu, ka esmu mīloša un ļoti gādīga meitene, uzticīga par visiem 100% !
Mums abiem ir 20 un tā reāli esam viens otram pirmie, jā!

Nikola - atkārtošos vēlreiz, ka visus šos divus gadus es šāda nebiju, tie ir pēdējie mēneši. Jo stiprākas man paliek jūtas pret viņu, jo vairāk uztraucos par sīkumiem ,kurus nevajadzētu viņam bāzt acīs, bet apdomāties, ka tie patiešām ir nenozīmīgi sīkumi manā fantāziju pasaulē

Ppurpurs,spriežot pēc tā ko Tu raksti, pati neesi gatava nopietnām attiecībām. Kad būsi,tādas problēmas,kā šī neradīsies. Nav jēgas kādu censties piespiest būt ar Tevi kopā ja viņš nevēlas.

bet par spīti tam visam, es biju un uzskatu, ka esmu mīloša un ļoti gādīga meitene, uzticīga par visiem 100% !

Tas ir ļoti labi un man prieks par tādām sievietēm. Bet iejuties viņa vietā.. Ja puisis Tevi mīlētu un būtu gādīgs pret tevi, bet celtu nepamatotus tračus un scēnas, un ne vienu reizi vien, cik ilgi Tu to paciestu? Tagad padomāsi pie sevis, ka dēļ mīlestības var paciest ne to vien, bet zini, mīlestība ir ne tikai jūtas vienam pret otru,kas izpaužās gādībā, bet arī harmonija, miers mājās... UN ja tā nav, bet kaut kādi nesaprotami pārmetumi dien dienā, tad otram, kam tas viss tiek, pazūd iekšējā harmonija pašam ar sevi.

Sakaunējos tavā vietā: "...vai viņš labāk izvēlētos mani skaistā apakšveļā vai pārgulēt ar citu meiteni."
Pazīstama situācija,nav tur nekas vairs glābjams! Čalim tava histērija piegriezusies, bet tu tā arī nemainīsies. Salabsiet,būs labi uz mēnesi,max 2, tad tavās acīs parādīsies iemesls(atceroties šo bildi ar meiteni),atkal sāksi kko pārmest dusmu iespaidā un tā tas turpināsies. Mocīsi gan sevi,gan puisi.
Manuprāt vienkārši tavs raksturs ir pārāk ass, lai attiecības būgtu balansā tieši ar šo puisi. Viņam taču arī pienāk brīdis, kad "trauciņš ir pilns" un vairāk nespēj paciest tevi..Nedomāja,ka salabšana šajā gadījumā ir risinājums.

Tieši pretēji- es esmu gatava uzsākt jaunu sākumu! Neskatoties uz to mīnusu, mums viss bija ļoti, ļoti labi. Raksturi mums saskanēja, domas bija līdzīgas, iedomājoties visu labo, tas lielais mīnuss pat nosedzas. Bijām ļoti tālu aizgājuši.
Piekritīšu, ka grūti būtu paciest, bet ja ir aiz šiem strīdiem seko ļoti labas sarunas un atkal tas mīļums vienam pret otru, tad man pavisam neizsustu.

Īpaši dēļ tā ka esat viens otram pirmie, es ieteiktu jums tomēr izšķirties un varbūt pat kādu laiku padzīvot atsevišķi, lai tad tomēr saprastu to cik viens otram esat nozīmīgi un spētu visu sākt no jauna. Pirmās attiecības visiem ir grūtas, it īpaši jo ilgāt viņas jums ir, jūs tomēr vel neesat pilnībā pieauguši, nesaprotat līdz galam viens otru jo jums nav bijusi nekāda cita atiecību pieredze, un bez tās parasti ir grūti ar saprast kurā mirklī patiešām ir vērts kašķēties un kurā nē. Velns es pati vienā brīdī ar ex kašķējos par sīkumiem, bet tas bija dēļ tā ka tai laikā man tie vienkārši nelikās kā sīkumi un es nespēju to visu saprast, protams pēc tam kad guvu lielāku attiecību pieredzi, es tiešām sapratu cik tie sīkumi bija nenozīmīgi, bet tai laikā nu to nevar saprast, un lai kā gribētu mainīties, tas ir ļoti ļoti grūti.