Vientulība.

Pa lielam visu mūžu esmu jutusies vientuļi, neskatoties uz to, ka visu laiku apkārt ir kāds tuvs cilvēks. Nezinu, ar ko to izskaidrot. Iekšēji kaut kādā ziņā tukšums, nav piepildījuma sajūta.

Pa lielam visu mūžu esmu jutusies vientuļi, neskatoties uz to, ka visu laiku apkārt ir kāds tuvs cilvēks. Nezinu, ar ko to izskaidrot. Iekšēji kaut kādā ziņā tukšums, nav piepildījuma sajūta.

++
Man tas naak kopaa ar sajuutu, ka esmu liidz galam nesaprasta un nenoveerteeta.

Jā, es šovakar arī jūtos ļoti, ļoti vientuļa. Tā man bieži gadās, kaut gan zinu, ka ir kam pazvanīt, negribu uzbāzties, tāpēc sēžu un viena klausos skumju mūziku. Nu tā kaut kā.

Mincis, es šovakar ar klausos skumju mūziku. Varbūt mēs pašas " izdomājam" vientulību?

man arī bieži uznāk skumjo dziesmu vakars :D

Es arī šovakar biju plānojusi skumjo dziesmu vakaru, bet kaut kā vienas diskusijas iespaidā youtube man skan Bībera playliste :D Lai gan arī tas ir skumji :D

Patstāvīgi ir šāda sajūta.

Man arii parasti uznāk "vientuļais", laik gan sabiedriibas man ir pa pilno. Bet man tas pat ir nepieciešams, lai spētu restartēt savus spēkus, sakārtot domas, veltiit laiku sev. Šo vientuliibu izbaudu.

Vienu brīdi man likās, ka šī vientulības sajūta ir tikai man. Bet vai vīriešus arī piemīt šāda sajūta?
Vai tas ir tikai mūsu vājība.
Man rīt uz darbu un tas arī ir skumji :D

varbūt šeit atradīsi atbildi

http://mylanguages.org/latvian_alphabet.php

Man arī visu laiku ir tā sajūta. Cilvēku apkārt ir tik daudz, bet vientuļa, nesaprasta bez gala.

Psiholoģiski tas itkā esot kad tu pats neesi mierā ar sevi, nemīli sevi. Problēma sevī. Bet lai arī cik sevi mīlētu tāpat slikti jūtos, jo gribās lai kāds tevi saprot un mīl un novērtē.
Bieži šī vientulības sajūta esot kā nepietiekams novērtējums dzīvē no citu, savas puses.
Viedokļu ir daudz par vientulības sajūtu.

Agrāk man bija tā, kad vientulība izraisīja skumjas.
Tagad arvien biežāk cenšos to izbaudīt. Atbrīvojos no visām vēlmēm, lai mani mīl, lai novērtē utt. Vienkārši baudu, ka varu būt sev. Un tad daudz vieglāk novērtēt cilvēkus, kas ir apkārt.

Psiholoģiski tas itkā esot kad tu pats neesi mierā ar sevi, nemīli sevi. Problēma sevī. Bet lai arī cik sevi mīlētu tāpat slikti jūtos, jo gribās lai kāds tevi saprot un mīl un novērtē.
Bieži šī vientulības sajūta esot kā nepietiekams novērtējums dzīvē no citu, savas puses.

Nu re, precīzi noformulēta problēma, manuprāt.
Gribētos arī atrast recepti, kā ar to cīnīties un mainīt...

Viedokļu ir daudz par vientulības sajūtu.
Es piekritīšu, katrs vientulību izjūt pa savam.

Jā mēdz pārņemt skumjas ļoti, bet manā gadījumā tas pati ir dīvainu iemeslu dēļ. Parasti nekad nemēdzu justies vientuļi, bet tagad tā sajūta ir patstāvīgi kad neesmu tuvumā draugam, jo kaut kā kopš dienas kad iepazināmies, jūtos kā viena dvēsele būtu divos ķermeņos un tik līdz neesam blakus, tā pirmās dienas man ir viss viss smagākās, pēc tam jau vienkārši aprodu ar to sajūtu, samierinos. Nevaram būt blakus pašlaik financiālu apsvērumu dēļ. Un jā es zinu cik stūlbi tas izklausas ko es pateicu, pašai tā nekad ar nevienu draugu nav bijis, bet lūk ar šo, izteikti ir tā vientulība ja viņa nav.

Varbūt esmu vienkārši ķerta :D

Bet vispārībā es uzskatu ka tā vientulības sajūta ir dēļ tā ka nav vel sasniegts viss ko tu vēlies sasniegt dzīvē, kā man tas pašlaik ir, būt patstāvīgi blakus draugam. Un tā kā tas nav vel iespējams, tad tas ar uzdzen to vientulību, to var neattiecināt tikai uz kādu tuvu cilvēku, bet arī uz dzīves mērķiem.

Esot šajā vientulības periodā veltījusi laiku sev, pilnveidojusies, to izbaudījusi. Bet reāli skumji paliek, ka aizej uz balli un lielāko daļu nosēdi pie galda, jo visi dejo ar savām otrajām pusītēm, varbūt kāds arī pieklājības pēc uzaicina. Vai arī aiziet uz parastu ballīti, kur arī esi viena no retajām bez otrās pusītes. Vai klausīties draudzeņu stāstos par savām attiecībām. Viss jau ir labi - jā, ir jāstrādā ar sevi un jāpilnveido sevi. bet vienā brīdī tas izbesījas, un vienkārši gribas, lai ir kāds, kurš saprot.

Miss Joker, tik labi pateici - ..jūtos kā viena dvēsele būtu divos ķermeņos..! Romānā jāpaņem un jāieraksta:)

Es ar jūtos vientuļa, kad mīļotā nav mājās. Manuprāt tas ir normāli.
Miss, es Tev pilnībā piekrītu, Tavs viedoklis man viss tuvāks.

Elmas teiktajā parādās, tas, ka saskatām to, ko visvairāk vēlamies redzēt ! Tu saki - ..esi viena no retajām bez otrās pusītes..C'mon ļoti daudz meiteņu/ sieviešu uz doto momentu LV ir bez otrām pusītēm ! Nevajag, tā sevi nostādīt, ka esi, kāds izņēmums ! Because you're worth it -tikai to pašai vairāk jāapzinās;)

To jau es zinu, bet ja atrodās tieši tādā kompānijā, kur pašlaik lielākā daļa ir aizņemti - ir nepatīkami:D