Es aizgaaju kad biju 4 meenesi staavoklii, aklo un narkotiku probleemu deelj. Soliija laboties, bet veeljoprojaam neredzu rezultaatu (meitinjai jau divarpus meeneshi). Gandriiz gada laikaa nav iedevis praktiski neko.
Dziivoju vecaaku maajaas, mamma pagaidaam paliidz, bet tik daudz, cik samaksaa maajas reekinus (t.i. elektriibu un internetu). Jo ik pa laikam te veel uzturaas. Saakumaa daudz paliidzeeja gan mamma, gan teetis, tieshi materiaali, jo veel arii maacos. Bet kad mazaa saaks iet daarzinjaa (aptuveni veel pusotrs gads), tad maaja paliek pilniibaa uz maniem pleciem un buus jaasaak stradaat.
Vistrakaak ir ar vecvecaakiem maniem, it iipashi vecmammu, jo vinja nesaprot, kaa var aiziet no beerna teeva. Veel liidz laikam cereeja, ka viss buus ok, pat piedaavaaja vinjam iedot naudu, lai kodejas, lai tikai mees dziivotu kopaa, bet man pret to cilveeku ir tikai riebums un arii vinja jau saak saprst, ka viss cauri.
Nesaprot gan veel tikai vinjs un vinja maate.
Shobiiid snjemu beernunaudu, pieprasiishu alimentus tuvaakajaa laikaa un vispaar, ja nebuutu pat maajas un paliidziibas, pirmo laiku liidz daarzinjam var izvilkt uz shiim naudinjaam (un vismaz mums pilseetaa ljoti naak pretii un piedaavaa arii dziivoklus un liidz ar to, arii pbalstus).