Sveikas meitenes! Tā kā man parunāties un apspriest savu tālāko nākotni īpaši nav ar ko, tikai mamma un labākais draugs, tāpēc vērsīšos pie Jums ar savu problēmu, lieta tāda ka pēc skolas beigšanas es intensīvi meklēju darbu savā mazpilsētā un jau vairāk kā pusgadu nekur neko diemžēl nevarēju dabūt , gāju uz pārrunām , bet viss bija velti, jo visur prasīja pieredzi utt.
Īpaši daudz pazīstamo man nav kā jau minēju, jo šajā mazpilsētiņā vairākums dabū darbu tikai caur pazīstamiem, tā nu man vairs cīnīties nav spēka un velti gaidīt kādu zvanu ar darba piedāvājumu, esmu visu izskatījusi, darījusi visu kas manos spēkos , likusi savus sludinājumus ss.lv utt, tiešām visu, un ar asarām acīs cerējusi uz kādu atsaucību par darbu, bet nu viss velti pusgads ir iztērēts, un pienācis liels solis , kuru jau arī ar mammu esmu aprunājusi un viņa piekrītot , kā teikt braukšu strādāt uz Rīgu uz veikalu jeb sīkāk MAXIMU, ar apmaksātu viesnīcu, bet ko es no Jums vēlos?
Vēlos uzzināt varbūt kādai arī ir bijusi tāda situācija un no pieredzes var pateikt, vai es izvēlos pareizo ceļu? Zinu, ka varbūt Jums tas liksies stulbi, bet nu tiešām esmu ļoti satraukusies, jo Rīgā nevienu reizi neesmu bijusi un man tiešām bail, ļoti bail no šī liela dzīves soļa, liekas izkāpšu autostacijā un apjukšu tur pat uz vietas, jo nezināšu kur doties uz kādu ielu utt, vēlētos uzzināt Jūsu domas par šo..
Iespējams Rīgā dabūtu un kādu labāku vakanci, bet diemžēl tas nav iespējams, jo ceļš ved tikai uz dienesta viesnīcu, jo nav savas dzīvesvietas , kur nu vēl tur kādu pazīstamo..
Meitenes, lūdzu iztiksim bez apvainojumiem, kritikas utt. Tiešām esmu ļoti apjukusi.. :(