Izdzīvot ar minimālo algu

Ir kāda kas tiešām 30 min katru rītu un vakaru iet uz darbu?

nopietni? esmu pārsteigta, ka rodas tāds jautājums.

+ vo vo,
bet tad cosmo nebutu tievetaju diskusijas, ja daudzi taa nedomatu un taa tadas kas satrauktos,ka nak vasara un neder kada kleita :D

Īstenībā jau es, lai arī domāju, ka 30-40 minūtes kājām nav nekas tāds briesmīgs, pati uz darbu braucu ar mašīnu, vienkārši tāpēc, ka esmu izlaidusies, nevaru laicīgi piecelties, tāpēc nekas cits neatliek kā braukt ar mašīnu, pēc darba jau liekas, ka tiešām varētu iet kājām, bet ko tad to mašīnu tā atstāšu uz nakti pie darba, nu tā visādi man attaisnojumi...var to gabalu arī nepilnas stundas laikā noiet kājām, vienkārši braucu ar mašīnu, jo esmu slinka un šobrīd varu to atļauties...Studiju laikā staigāju tādus gabalus arī kājām, nebija ne vainas.

Ir kāda kas tiešām 30 min katru rītu un vakaru iet uz darbu?

Kad es biju studente, tad es 3-4 reizes nedēļā gāju 30 min uz autobusu, lai aizbrauktu uz lekcijām. Nu jā, ziemā bija riebīgi, bet pārējā laikā - normāli, biju pieradusi.

Es 10 gadus lāčoju uz pieturu pa 2km,laukos,ziemā, kad sniegs līdz ceļiem. Pēc skolas, bija forši izvēdināt galvu:) Rīga,kad dzīvoju, tāpat.

Par kauliem. Joprojām pērku, izvāru ar dārzeņiem zupu-super. Un tad kā opis skrubinu ar nazīti nost, plus sinepites, forši un garšīgi!:) Maizītēm, no mammas samācījos-nopērk tirgū tauku gabalu, mājās izkausē, ir tīri cūku tauki,ķiplociņš virsū uz maize, kāda vaina un vel pankūkām un cepšanai nav jāpērk eļļa!

Es laikam nokristu pa ceļam kaut kur, nu ja tiktu līdz darbam tad būtu slapja kā cūka un nogurusi. 30 min ko iet, tas ir gabaliņš.

Pateiksi, ka tu sver 200 kg, tad es to saprastu. Tu vispar zini, cik km var noiet 30 min??? Normaalaa solii tie buus apmeram +2 km - piemeram, no Brivibas pieminekla lidz Dailes teaatrim (pirmais, kas iešāvās galvaa un izmantoju google maps) un atpakal. Tas ir daudz? Peec sii ieraksta vairs nebriinos par muusidenu resnajaam meiteneem Riigas ielaas...

Man nepatīk staigāt kājām, jo ļoti patīk braukt ar mašīnu :D Bet.. pat man tas pieminētas 30 min. liekas pārspīlēti. Tāda sajūta, ka runa būtu par 3 h :D

Atceros, ka dzīvojot Spānijā, katru rītu un pēcpusdienā no/uz universitāti stundu gājām kājām vienā virzienā. Turklāt pilsēta bija celta uz nelīdzenas vietas. No rīta, vēsumā bija forši iet zem kalna lejā, bet atpakaļ - vajadzēja gandrīz 30 grādu temperatūrā et kalnā. Lūk, tas bija mocības. Nu jā, taupības nolūkos ar autobusiem nebraucām. Tikai pēdējo mēnesi padevāmies, kad gaisa temperatūra bija ap 40 grādu..

Par tēmu.. izdzīvot var, bet dzīvot nē.

Tiešām? Kādai liekas wow noiet 30 minūtes dienā? Nu nopietni? Nav jau jāskrien kā trakam zirgam sacīkstēs, lai nosvīstu nez kā, tiešām - saprastu, ja 3h liktos kkas wow, bet pus stundiņa?

Lasu un priecājos kā skuķi tūlīt pierādīs, ka daudzi desmiti tūkstoši LV iedzīvotāju nemaz neeksistē, jo par minimālo algu taču izdzīvot nav iespējams un viņiem visiem taču sen jau bija jābūt nomirušiem badā vai nosalušiem!

Ir nācies dzīvot ar 200 latiem mēnesī un izdzīvoju. Tajā laikā īrēju istabu komunālajā dzīvoklī kopā ar vēl 5 jauniešiem, tāpēc maksa par visu kopā nepārsniedza 50 latu robežu. Ēdienu ziņā arī nekad neesmu bijusi izvēlīga, tā kā tā bija vasara, dienā vispār negribējās neko vairāk kā apēst 2-3 maizītes tikai tāpēc, lai kaut kas būtu ieēsts. Pilnīgi pietika ja sapirkos kartupeļus, gurķus un tomātus, un varēju ar to visu iztikt uz mēnesi. Jā, kartupeļus ēdu vārītus un apkaisītus ar sāli, bet nesūdzējos, jo garšoja un nemaz nekas cits neprasījās. Rezultātā +/- 100 lati palika pāri higiēnas precēm un arī izklaidēties sanāca. Protams, katram ir savs dzīves modelis un ja viens var nedēļu pārtikt no kartupeļiem, citam loģiski, ka gribēsies ko citu, taču ar šo savu piemēru parādīju tikai to, ka iztikt varēju, badā nestaigāju un arī mājās nenācās sēdēt.

Ak jā, piebildīšu vēl to, ka lai tiktu līdz centram, ar kājām vienā virzienā nācās iet 30-40 minūtes. Staigāju, jo patika. Nejutos nogurusi vai izpumpējusies. Katrā ziņā iešana ar kājām un mūzikas klausīšanās austiņās, patika daaaudz labāk, nekā spiešanās sabiedriskajā transportā.

Koleģīte 50 gaos mainija dzivi par 180grādiem Muka no vira uz pilsetu. Uz atro skolotaja budama ar ilgu gadu pierezi te mazga traukus, ire komunalaja istabu kur daudz jauniesu un ir laimiga. Ta ka jebkurs var , tik uz prieksu.

Pievienošos šokētajam pūlim par 30 minūšu staigāšanas tēmu. Es no centra uz Dominu vai Riga plazu kājām eju, ja nav jāsteidzas. Jo man patīk staigāt.
Ja kādu tas pārsteidz, es pajautāšu - kā jums ar lieko svaru vai sirds veselību? Jo nu patiesībā jau tā 30 minūšu staigāšana 2x dienā vispār tāds fizisko aktivitāšu minimums vien ir. Ja to nevar bez gāšanās gar zemi un cūciskas svīšanas, tad ir smagas veselības problemas. Saprotu ka ekstrēmos laikapstākļos jābrauc ar auto vai sabiedrisko, bet tādā laiciņā kāds tagad...

Es savukart saprotu ka ilgi tada knapinasanas ( gadiem noved pie nervu sabrukuma. Nu nav reali ilgi ta iztikt. Rezultats ka viriesi karas nost, sievietes nodzeras. Un masveidaa.

Var izdzīvot. Daudzi cilvēki to dara. Tikai ir ļoti jārēķina līdzi un jādomā par izdevīgāko variantu, jāietaupa uz lietām, bez kurām var iztikt utt. Ar to summu nevar dzīvot mētājoties ar naudu pa labi un pa kreisi, bet izdzīvot var. Tikai jāpačeko, kur, kas izdevīgāk, kur var ietaupīt utt.

Ir kāda kas tiešām 30 min katru rītu un vakaru iet uz darbu?

Jā. Es. Katru rītu no dzīvokļa uz centru un katru vakaru no centra uz dzīvokli. Lieliski ietaupu naudu(nav jāpērk e-talons), lieliski iztieku bez stresa(nav jāstreso par to, ka autobuss nepienāks laikā un es kavēšu) un lieliski pamostos. Normālā gaitā eju, klausos radio austiņās. Kad tieku galā, neesmu ne pārgurusi, ne pārsvīdusi.
Man jābūt centrā konkrētā laikā, lai paspētu uz vilcienu un aizbrauktu uz darbu, so - es katru rītu eju tās 30 minūtes un nevienu reizi neesmu nokavējusi un katru vakaru, kad atbraucu no darba, tad arī no centra uz dzīvokli eju(tad iešana man palīdz pāriet no darba režīma uz mieru). Tagad pat vairs nevaru iedomāties, ka es nevis ietu, bet stūķētos savā pārbāztajā autobusā, kurš vienmēr pienāca ar kavēšanos.

jautajums cik ilgi cilveks var ta meginat izdzivot un but kartibaa? Ilgi ne...

Zinu daaaaaudzus, kuri sākuši tieši ar minimālo izdzīvot, knapināties un lēnām pakāpušies uz augšu. Kāds satika otru pusīti, tās pašas 2 minimālās jau ir kaut kas vairāk, ja taupīgi dzīvo, kāds atrada labāku darbu, kāds dabūja paaugstinājumu, tas nav nekas neiespējams, protams, tas nav mēneša vai dienas jautājums, protams, ka visiem gribas dzīvot šikāk un pirkt to pašu apģērbu neskaitot, vai sanāk un paliks nauda ēšanai līdz algai un nav jāēd plika maize, kamēr citi aiziet paēst kafejnīcā. Bet tāda arī ir tā dzīve. Ir jau tādi kuriem paveicas, jā, var arī mēģināt loterijā laimēt, nekas nav neiespējams, bet līdz tam ir jādzīvo tā kā ir. Tas norūda raksturu un ir laba motivācija meklēt iespēju nopelnīt vairāk. :)

Protams, ka ir iespejams. Ja tas nebutu iespejams, tad puse latvijas iedzivotaju jau butu nomirusi bada un dzivotu uz ielas. Man pagasmenes bija liels pirkums un atlikuso menesi dzivoju taupigi un nenormali besijos. Bedigi apzinaties, ka daudzi cilveki ta dzivo gadiem.