Tu nepiederi pats sev

Man šķiet, ka to piederam vai nepiederam paši sev, ļoti viegli var noteikt pēc tā - vai mēs esam tādi, kādi vēlamies būt? Ja nē - kas ir tas, kas traucē, ja jā... tad jau viss kārtībā un nav jāmeklē problēmas tur, kur to nemaz nav.

Mode, mūzika, attiecību modelis, skaistums, karjera- viss tiek modificēts.
Ko jūs par to domājat?

Kapitālismā viss ir pakārtots patēriņam. Visus spiež taisīt karjeras, vairāk pelnīt un vairāk tērēt. Vienmēr ir kaut kas jaunāks, labāks un izdevīgās. Pērc un pēc laika izmet ārā, pērc jaunu lai nebūtu atpalicis. Ja nepietiek naudas, ņem kredītu. Un tā arī lielākā cilvēku daļa rīkojās.

Bet tam visam var nepakļauties un neskriet pakaļ mārketingam.

Johansone Tu atšķiries.
Esmu ievērojusi,ka ir cilvēki, kuri ir gatavi uz visu, lai tikai tos atšķirīgos cilvēkus padarītu par tādiem pašiem parastiem cilvēkiem kā viņi.
(dikti murgaini sanāca, bet curu ka doma saprotama)
Esmu pat personīgi ar to saskārusies, piemēram, kā Tev ar to

shit cunami

par to ka esi vegāne.
Nezinu, manuprāt, brīvība ir atkarīga no Tevis paša, cik ļoti Tu pats sevi uzskati bar brīvu un, cik brīvs Tu jūties.

Par to spriežu arī pēc diskusijām šajā portālā- ja kāds atļausies paust mazliet citādāku viedokli kā vairums sabiedrībā, tad tas tiks izsmērēts pret sienu, jo tā redz nav pareizi.

Tāpēc vienmēr vajag klusēt un smīnēt :)

Uzkrāsoju spilgti sarkanas lūpas DIENAS LAIKĀ - OMG, kas par mauku. Ēdu kartupeļu pankūkas ar zapti- vēl lielāka mauka

:D:D:D

ja kāds atļausies paust mazliet citādāku viedokli kā vairums sabiedrībā, tad tas tiks izsmērēts pret sienu, jo tā redz nav pareizi

Kā man šis ir noriebies! To, kas ir labs, kas slikts, kas pareizi vai nepareizi diktē sabiedrība, ja gribēsi būt "izlēcējs" un palikt pie sava viedokļa kļūsi par sava veida izstumto, ja šāds cilvēks ir sabiedrībā pazīstams, tad tad notiks publiski - visa aprunāšana, nozākāšana u.t.t.
Ir tik patīkami mūsdienās satikt cilvēkus, kas domās ir oriģināli, tādus, kas netiesā par atšķirīgu viedokli un paši nebaidās atšķirties.

Īpaši nekad nav traucējis tas, kas no malas it kā tiek uzspiests. Uzskatu, ka piederu pati sev, jo nekad neesmu ietekmējusies no kaut kā vai dzīvojusi tā kā uzskata par pareizu. Mans izskats nav neievērojams, mana dzīves uztvere nav kā vairumam cilvēku, mans viedoklis ļoti daudzās dzīves situācijās ir pilnīgi pretējs kā vairumam, taču nebaidos to paust, jo tas ir mans. Nav sajūta, ka kaut kas tiktu uzspiests, tāpat kā savus uzskatus un gaumi neuzspiežu citiem. Cilvēki taču ir dažādi.

ne jau apkārtējie ar mums manipulē. tas jau ir tas kapitālisms ko Dionysus minēja.


Sabiedrība kopumā nospiež, bet ne jau manipulē. Protams, būt citādam ir grūti.

par tēmu- vai mēs piederam paši sev? Ar mums manipulē visur un vienmēr- tiek uzspiesti uzskati, vēlmes, gaume. Mēs vairs neesam brīvi cilvēki. Tā riebjas šis stāvoklis, kad tu nepiederi pats sev.

Kādā ziņā tu tieši nepiederi sev?

Bet piederēt sev pašam nav nemaz tik ideāli. Mēs pašas nemaz visu nezinām, mums pašām par sevi visi iespējamie viedokļi un attieksmes nemaz nav/nebūtu noformulētas. Un tas bieži vien novestu/noved pie nestabilitātes, neskaidrības, trauksmes sevī. Jo Tu esi/būtu kā "candle in the wind", visur jābūt SAVAM viedoklim, ar dūri pa galdu!

Bet arī šai nepiederēšanā sev viens no risinājumiem - izkristalizēt to, kas tiešām ir svarīgs, un pieturēties stingri pie tā ar stingru viedokli, bet par daudz ko pārējo būt godīgai - esmu bez viedokļa un man tas nav svarīgi. Visu pasauli neizglābsi. Viss nevar interesēt (nu nesaista mani Āfrikas, Latīņamerkas utt. problēmas), un viss nevar uztraukt, sāpēt. Jākoncentrējas uz to, kas notur līdzsvarā. Protestante manī laika gaitā ir nomierinājusies.