Ir tā, ka abas ir privātās augstskolas. Lai cik ļoti vēlētos domāt, ka šīs augstskolas nav tendētas pirmkārt jau uz peļņas gūšanu, patiesība ir tāda, ka vadībai prioritāte IR peļņas gūšana. Es nerunāju par darbiniekiem, kuriem ir saskare ar studentiem, nerunāju par pasniedzējiem, bet par pašu "augšu". Tā diemžēl ir taisnība.
Abās skolās budžeta vietu nav daudz, tāpēc domā vai būsi gatava maksāt mācību maksu.
Risebā mācās mana draudzene, lielākā daļa dienas paiet bez nekādām raizēm, tur nav mācību ziņā nekā grūta, vismaz viņas izvēlētajā mācību programmā. Viņa gāja praksi studiju laikā aptuveni kādu mēnesi un mācībās pilnīgi neko nenokavēja. Bet nu, protams, tik rožaini arī nav, ir jāmācās un ir darbi, kas jāizdara, bet katrā ziņā tā attieksme skolā nav īpaši stingra.
Es pati mācos Turībā. Nereti pati apšaubu vai izdarīju pareizo izvēli, bet es zinu, ja es būtu aizgājusi uz LU vai RSU, manī būtu tieši tādas pašas šaubas. Ir dienas, kad es gribu aiziet un vienkārši izņemt savus dokumentus un doties prom un nekad neatgriezties, bet ir dienas, kad es domāju nav nemaz tik traki un es vienkārši pārspīlēju.
Turībā pieeja mācībām ir drīzāk praktiska. Studiju darbs ir jāraksta saistībā ar kādu uzņēmumu, katru gadu ir prakse. Šīs lietas piespiež mani iziet ārā no manas komforta zonas un liek saprast, ko tas vispār nozīmē strādāt manis izvēlētajā nozarē. Bet dažu pasniedzēju lekcijās man pietrūkst lielāka teorētiskā bāze un konkrētība darba uzdevumos. Lekciju grafiks ir elastīgs, dažreiz šķiet pat pārāk elastīgs. Ja vien neesi pilnīgs idiots, labas atzīmes ir nopelnīt salīdzinoši viegli. Izcilas atzīmes, protams, jau nedaudz grūtāk. Nav arī tā, ka vispār nav jāmācās. Kopumā, cik daudz tu gribi paņemt no tā ko skola piedāvā, tik daudz arī tu spēsi iemācīties un piedāvāt vēlāk darba devējam. Telpas ir skaistas, bibliotēkā ir viss nepieciešamais, attieksme pret studentiem un pati sistēma šķiet organizēta un sakārtota, kas ir patīkami.
Mana lielākā problēma ir, ka man trūkst konkurentu. Es kā cilvēks, kas tiecas uz izcilību, uzsākot studijas, gaidīju lielāku konkurenci starp kursabiedriem. Tas ir diezgan skumji. Liela daļa gudro cilvēku iet uz valsts skolām. Tas man lika apšaubīt manas prāta spējas un gandrīz vai iedzina depresijā. Bet galu galā pareizā izvēle katram cilvēkam atšķiras. Arī RTU un LU var mācīties idioti.