Man visbriesmīgākās atmiņas saistās ar frizūru manā 18. dzimšanas dienā. Bija ieplānota ballīte pirtī, viss saorganizēts pa smuko, man tērps superīgs :) Un matus gribēju ieveidot pie frizieres. Aizeju, saku, lai viņa kaut ko iesaka. Viņa sāk stāstīt, kā viņas meitai burvīgi izkatījās ielokoti un ar vasku šķipsnās sadalīti mati. Tādas kā mitras lokas. nepārliecināja viņa mani ar savu stāstījumu, bet ko nu es zinu, lai runātu pretī frizierei. Komplektā visam, viņa izdomāja, ka manus tolaik blondos matus varētu mazliet ietonēt, lai blondums ir tāds izteiktāks, bez dzeltenā, un skalojot piejauca kaut kādu krienu tonētāju Toņika sirmā krāsā. Visas viņas veiktās darbības es neaprakstīšu, bet rezultātā izskatījos pēc sirma, slapja pūdeļa. Man mati bija 3 reizes plānāki un 2 reizes īsāki kā viņas meitai. Tās ar vasku sadalītās pāris šķipsnas izskatījās vienkārši nožēlojami, nemaz nerunājot par to, cik ļoti viņa bija pārcentusies ar tonētāju un pataisījusi mani sirmu. Uz mājām gāju ar kapuci un uzreiz visas tās šausmas mazgāju ārā. Tā nu paliku dzimšanas dienā bez frizūras. Un lieki piebilst, ka pie tās frizieres vairs neatgriezos.