Sveikas!
Esmu attiecībās jau nepilnus 2 gadus, savu draugu mīlu un viņš mani arī, bet... Mēnesi atpakaļ iepazinos ar puisi, ar kuru uzreiz bija abpusēja patikšana. Kad esam kopā, tad tikai viens ar otru. Salīdzinot - pievelk vienu pie otra - tāpat, kā ar magnētiem.
Varbūt ļaujos šim, jo ar manu puisi attiecību pārbaudījumi nāk viens pēc otra un dažreiz esmu nogurusi, bet varbūt tāpēc, jo esmu jauna, jaunību vēl neizbaudījusi - negatava nopietnām attiecībām. Man ir 21. (Jā, jā, dažām citām jau bērni un vīrs šajā vecumā.)
Varētu turēties pie "prom no acīm, laukā no sirds", bet satieku bieži, tāpēc šis nederēs.
Nesaprotu, kā man rīkoties, jo zinu, ka šis viss nebeigsies. Jūtos tā, it kā morāli krāptu savu puisi un melotu viņam. Nesakiet "ja mīl, tad nevar iepatikties kāds cits", jo dzīvē nudien gadās gana dažādi.
Varbūt kādai ir pieredze šādā gadījumā? Tikai bez uzbraucieniem, jo, cik palasīju, šeit meitenes sāk kašķus arī no nekā.