Kad pienāk laiks šķirties...

Sapratu, ka tur nekā vairāk nebūs un mierīgi to izrunājām.Viss. ;)

es kaadu pus gadu diendienaa domaju,runajos ar sevi,meghinaju saprast un tad beidzot sanjemos :D kaa jau sieviete :D

Es nevaru saņemties pieliktu punktu, laikam bail palikt vienai.
visu laiku tik atlieku sarunu ar viņu par to, jo mīlam viens otru, esam saderinājušies, bet saprotu, ka ar to nepietiek.

Ja esat saderinājušies un Tev nāk prātā tādas domas, tad varbūt labāk tomēr nevajag spert soli uz priekšu un precēties.
Kā pati teici- ar to nepietiek. Ka nesanāk vēl tā, ka beigās nožēlosi.
Novēlu Tev atrast un saprast atbildi un labāko risinājumu! ;)

mīlam viens otru

tas kas tieši ir ne tā? atkal filmas saskatījies kā jābūt?

Man bija līdzīgi. Bija mirkļi, kad jutos tā - bail palikt vienai, labāk nešķiršos, nekā būšu viena. Lūk.. bet pienāca brīdis, kad manī vairs pat nebija tevis minēto negatīvo emociju, vienkārši bija reāli vienalga par to otru. Un zuda arī bailes būt vienai. Tās gan pēc laika var uzmeklēt, tad var sastrādāt brīnumus emocijās, nerekomendēju nekad pakļauties emocijām.

Tagad noteikti varu teikt, ka laiks vienai ir pats labākais laiks, kas man bijis. Baidīties nevajag, tu esi jauna, visticamāk. Ir svarīgi, lai tie saskares punkti ir, kas vairāk par kaisli. Ja tiešām ar cilvēko plāno nodzīvot dzīvi - ar seksu nepietiks, tā teikt. Cilvēki attīstās dažādi, dažādos tempos, virzienos. Ja jūti, ka viens otram esat iedevuši cik varējāt, ielikuši maksimālu atdevi attiecībās, bet tas nerada laimi, prieku, tad mierīgi pardomā.

Es domu par šķiršanos nesu sevī ilgi. Daudzus mēnešus. Varu teikt, ka tā doma ir kaut reizi pielavījusies, tā tik viegli nezūd. Beigās jau sāku vizualizēt, kā tas notiks, shēmoju, ko, kā.. Bet notika viss kā viena izšauta lode. Muļķīgi, bet no tras puses - neviena šķiršanās nav kāzas un prieku nenes. Galvenais nesasteidz, pārdomā konkrēti, kas tevi neapmierina, jo viņa noteikti prasīs - kāpēc tā izdomāji. Lai pati zini un ir, ko likt pretī un nav jāraustās. Ja pieņem lēmumu, pie tā arī, lai vari palikt.

Un Dieva dēļ, nebaidies šķirties tikai tādēļ, ka esat saderinājušies. Pat, ja tu būtu jau kāzu banketu pasūtījusi - neviens materiāls(un arī uzspiests emocionāls) iemesls nevar būt arguments, lai tu nerealizētu to, ko tiešām vēlies - arī, ja runa ir par attiecību beigšanu/sākšanu/glābšanu.

Sanda- paldies, ceru, ka sapratīšu ko darīt, lai gan ar prātu saprotu ko darīt, bet tā muļķe sirds vēl cer uz brīnumiem :D

S80 -Nē, filmas nesaskatījos :D
Bet iemesls visam ir viņa ballītes un biežās iedzeršana.

Varbūt nepieņem lēmumu,kad esi dusmīga vai aizkaitināta vispirms,izliec savas dusmas kaut kur izbļauj,izkliedz viņas un tad aizbrauc kaut kur viena un sakārto savas domas!Ne vienmēr labākais ir šķirties citreiz šķiršanos var nožēlot un tad vairs nebūs ko labot!Jo kā teici,kad ir labi tad nedomā pa šķiršanos varbūt tur vajag izrunāties tā kārtīgi?!

Pus gadu nobriedu uz to visu jo jutu ka attiecības tiešām palikušas sliktas un nākotnes plāni atšķiras pārāk. tad nu beigās kādas 3 reizes šķīrāmies līdz pa tiešām izšķīrāmies. Vispār ļoti smagi šķirties no ilgstošām attiecībām, jo pēc tam grūti kādu atrast vietā ar kuru viss atkal būtu tā kā gribētos.

_paris - es nebaidos kādu laiku palikt viena, es baidos, ka vispār nevienu neatradīšu :D
nav ta, ka esmu neglīta, nesakopta vai kas tāds, bet liekas nu kur es ar kādu iepazīšos, katru dienu strādāju, dzīvoju laukos, uz klubiņiem eju ļoti reti.
Ja tagad izšķirtos parādītos klāt citas problēmas_ būtu jāmeklē strādnieki kas pabeigs remontu, tā tad no sākuma jāiekraj nauda vēl ko viņiem maksāt.jo viņš ir iesācis taisīt, ja izšķirsimies tad protams, ka to nedarīs.
Viņs man ļoti palīdz finansiāli_ nu labi, šie argumenti ir sautīgs nolūks, bet mums visām patī ja ir kāds kaz mazliet palīdz arī naudas lietām, protams es varu izdzīvot arī no savas algas, bet būs grūtāk.

Esam neskaitāmas reizes runājuši. Tad saka, ka viss manīsies, un kādu laiku viss ir ok, bet tad atkal viss no jauna.
Viņš bieži brauc komandējumos, un tajā laikā ļoti sailgojos pēc viņa, un saprotu, ka tas cilvēks ir svarīgs, bet kad atbrauc un sākas tās skriešanas un ballēšanās, tad zinu, ka tas vairs nav man, un negribu sev blakus cilvēku kam to visu vajag.

Tikai nezinu kā pieņemt to lēmumu, un visu pārtraukt.

Tas ir apmēram tā, kad nav blakus tad vajag, kad ir blakus tad nevajag. Man tā ilgu laiku ar bijušo bija pēc šķīršanās, tik līdz ar viņu ilgu laiku nerunāju, tā gribējās tomēr atpakaļ to kas kādreiz bija, bet tik līdz kaut ko parunājam tā tīri pa draudzisko, tad saprotu ka NĒ NEKAD ! Jo vienkārši tas labais ir palicis atmiņā par to cilvēku, bet tik līdz parunājam tā uzreiz atceros to visu slikto :D

Astrīda, daudz man šodien nav spēka runāt, bet teikšu vienu, kam arī pati neticēju ilgi. Nedomā KĀ tu iepazīsies, nenospraud līnijas, ka es jau tikai darbā, uz klubiem neeju. Tam visam nav nozīmes. Cilvēki atrod ceļu viens pie otra, ja vien tāda ir vēlme. Protams, ja nudien 24/7 sēdēsi mājās, tad nē.. taču es domāju, ka esi jauna, dodies uz darbu, mājās nesēdi. Viss notiks. Tikai nevajag pašai ar savu prātu tās iespējas iznīcināt jau saknē.

Bet tu jau visu pateici - materiālā puse tev šobrīd ir tik primāra, ka atradīsi dažādus argumentus savai mīlestībai. Un tas nav slikti, jo katram pārim ir savi iemesli, kāpēc tie ir kopā, un ar pārliecību varu teikt, ka nauda ir visnoturīgākais balsts. Veiksmes!

Man patīk tas teiciens!Kad pajautā gados veciem cilvēkiem kā viņi spējuši tik ilgi būt kopā! Atbilde -Jauni visus saplēsto izmet āra,bet mēs vecie visu saplēsto labojam!

Jauni visus saplēsto izmet āra,bet mēs vecie visu saplēsto labojam!

Jēziņ, man vienīgajai no šī citāta drillēšanas jau nelabi paliek?

Arii man patreiz ir taa, ka liekas, ka nekas vairs nesanaks un nav labojams.. parunaajos ar savu draugu un ieteicu padziivot kaadu laiku atsevishkji.. Solis, ko gruuti spert un gruuti sanjemties to dariit.. BEt jo ilgaak to visu atliek, jo pieradums to padara arvien gruutaaku..

mani šis jautājums tieši šobrīd moka.. pašai riebjas, ka nesaprotu, ko darīt!

Man bija identiska situācija Tavai, seši gadi kopā, saderināti, tikai ballīšu un dzeršanas vietā bija pasivitāte, milzīgs slinkums un datorspēles. Es ļoti ilgi nevarēju saņemties un šķirties, liels iemesls bija tas, ka es dzīvoju pie viņa un man nebija kur iet uz to brīdi. Tad , kad bija labi, bija labi, solījumi, ka mainīsies, nespēlēs tik daudz, atradīs darbu, bet nekas nemainījās. Pēc saderināšanās, jo es nespēju pateikt nē, viss gāja uz leju. Nomāktība, visu laiku domas par šķiršanos un šaubīšanās, ka nekad neatradīšu nevienu citu. Man liekas, ka lielākā daļa sieviešu tā domā, kad grib šķirties. Pēc kāda 1,5 gada es beidzot saņēmos un aizgāju.
Uz pasaules ir daudz vīriešu, viena nepaliksi, būs tāds, ar kuru Tu būsi uz viena viļņa.

Izdomā, kas Tev ir svarīgāks- izremontēts dzīvoklis vai laba pašsajūta.
Es ar tādu, kuram ballītes vien prātā, biju kopā 2 mēnešus, tad aizbraucām ceļojumā (par kuru pati maksāju), viņš tur visu laiku dzēra, čīkstēja, ka nevar uzbraukt kalnā, nobraukt no kalna, vēl šo to cūcisku izdarīja, un es sapratu, ka man tāds nav vajadzīgs. Izšķīros uzreiz kā piebraucu pie mājas. Un tad es izrādījos izmantotāja, kura viņu tikai izmanto, viņš- tik daudz man devis utt- finansiāli, emocionāli. (Es teicu, lai sarēķina visas lido pusdienas, es viņam ieskaitīšu naudu- lai nav vismaz finansiāli "zaudējumi"- ko gan viņš ignorēja, kaut kāds vīrieša lepnums laikam ir)
Es labāk dzīvoju neremontētā dzīvoklī, kā kopā ar kādu, kam alus muca galvas vietā,tikpat daudz arī smadzeņu.
Bet kļūda bija manējā, to nenoliedzu- nezin kāpēc iedomājos, ka man varētu ar viņu sapasēt. Visi mēs kļūdāmies un no kļūdām mācāmies.
Es biju ļoti laimīga, kad pieņēmu lēmumu šķirties, vēl laimīgāka, kad izšķīros.
Sevi jāmāk novērtēt un nav jēgas saieties ar kādu, kurš velk atpakaļ, nevis ar kuru var iet uz priekšu.
Tajā pašā laikā man ir draudzene, kurai draugs ik pa laikam uzvedās kā pilnīgs kretīns, bet finansiāli visu pilnībā nodrošina, un viņa cīnās ar sevi, lai nepārmestu viņam.
Ko darīt Tev- jāizdomā pašai. Izvērtē prioritātes un pieņem lēmumu.
Cilvēki dzīvo gan paciešot visādus mēslus, gan arī principiāli neciešot. Un abi varianti nav ne labi, ne slikti- katrs dara tā, kā viņam ir ērtāk.

Un vēl ir viens ļoti svarīgs moments- ja Tev cilvēks patiešām ir svarīgs un Tu viņu mīli, tad Tev viņā netraucē nekas, un Tu negribēsi viņu mainīt. Tiklīdz kā gribi kādi izveidot citādāku, tas norāda uz to, ka patiesībā esi iemīlējusies savā ilūzijā par to cilvēku. Un tikko kā ilūzija nesakrīt ar realitāti, tā sākas prrtenzijas
Bet šī doma varbūt cosmo forumam īsti neder :D