Es nezinu ko īsti domāt...
Satiekos ar vienu vīrieti nu jau ap 5 mēneši. Viss itkā labi, viņš sakarīgs, gan vizuāli, gan iekšēji, varbūt pat vairāk, nu, protams, ka pa šo laiku pieķērusies mazliet esmu, BET, ir viens BET. Mēs neesam pārgulējuši, viņš nav pat mēģinājis, nesaprotu, kur problēma. Nav nevainīgs, pārāk pārliecināts un nav arī vairs tie gadi, es arī (vismaz pati uzskatu), ka diezgan simpātiska, par uzmanības trūkumu no vīriešiem nesūdzos. Kā Jūs uz to raugāties, ir kādi varianti, ko darīt?