Sveikas! Vakar sajutos diezgan vientuļi, staigājot pa Vecrīgu, redzot visus cilvēkus draugu kompānijās, kamēr man īsti pat nav, kam pazvanīt, uzaicināt pastaigāt. Vai ir vēl kāda, kas jūtas tāpat? Redzu šeit daudz komentārus, bet, palasot pēdējās lapas, domāju, cik tie vēl ir aktuāli, jo daudzi profili ir jau dzēsti, varbūt visas jau ir atradušas draudzenes? 😃
Man ir 32 gadi - vecums, kad lielākā daļa cilvēku, tā teikt, have their life figured out, mani izņemot 😅 respektīvi, nav ne attiecību, ne bērnu, ne mājdzīvnieku, toties ir darbs, par kuru arī nevarētu teikt, ka esmu sajūsmā 😅 laikam visvairāk lokācijas dēļ, jo darba dēļ dzīvoju patālu no ģimenes un bērnības draudzenēm, kuras tagad arī jau ir aizņemtas ar savām ģimenes dzīvēm, tāpēc kontakts ir pazudis. Esmu cilvēks, kas uzskata, ka darbs un privātā dzīve jātur nošķirti, cik iespējams, tāpēc ar kolēģiem nesatuvinos un neatklājos, tāpēc no malas varētu šķist “vēsa”, bet esmu vienkārši kautrīga, kā arī man trūkst pārliecības, tāpēc neuzdrošinos pieiet tā vienkārši klāt, kā arī nepatīk uzbāzties cilvēkiem.
Nezinu, kā notiek draudzības šajā vecumā, cik vispār reāli tas ir vai varbūt tikai manas ilūzijas 😅 nekad arī neesmu bijusi iepazīšanās portālos, kā arī man nav sociālie tīkli, tāpēc iepazīšanās ar cilvēkiem līdz šim notikušas tikai reālajā dzīvē, bet labprāt iepazītos ar kādu vai kādām, ar ko kopā šad tad vakaros kaut kur aiziet pastaigāt vai uz kādu pasākumu, vai padejot, vai pamētāt bumbu, vai paspēlēt galda spēles, vai brīvdienās atpūsties pie jūras. Esmu atvērta uz dažādām sporta aktivitātēm gan uz sauszemes, gan ūdens. Dzīvoju stundas attālumā no Rīgas, bet, tā kā šeit nav ko darīt, labprāt aizbrauktu uz Rīgu vai Ogri. Ceru, ka šeit ir vēl kāda līdzīga kā es 😅
110
