Vai esat izjutušas beznosacījumu mīlestību pret vīrieti? Vai tomēr jūsu mīlestība ir vairāk tā egoistiskā un privātīpašnieciskā?
Manī ir ļoti iespiedušies vārdi, kuru īss atreferējums ir tāds, ka nav nelaimīgas mīlestības. Mīlēt mēs varam jebkuru. Un nav svarīgi, ir viņš blakus vai nav. Un, ja viņš ir citur, tātad citur viņam ir labāk nekā pie mums. Un mums jāpriecājas par viņu. Jāsūta labas domas, mīlestība, viss, ko varam sniegt. Negaidot neko pretī. Vienkārši jāmīl. Jānodrošina brīva enerģijas plūsma bez negācijām.
Bet, ja kāds cilvēks tomēr ir mums blakus, tad arī tad nevajag neko gaidīt pretī, ne uz ko cerēt, ka viņš būs tāds un tāds, ka izdarīs mums to un to, nevajag neko pieprasīt, neko pārmest, neko mainīt viņā. Ka ir vienkārši jābauda mirklis tagadnē kopā ar viņu. Un katrs mirklis jāuztver kā dāvana, kas mums dota.
Vai piekrītat šiem vārdiem?
Vai arī esat no tām, ka, ja, piemēram, mani nemīt, tad nafig lai iet bekot. Vai arī, ja kaut ko nodara pāri, tad viss, jums mīlestība beidzas. Vai arī, ja ir kopā ar jums, jūs tāpat no viņa kaut ko gaidāt, ir visādas ekspektācijas un vēlmes.