Mincis

up

Draugs paņēma mums kaķi no patversmes. Man likās, ka būs ļoti traki, jo viņai laikā pirms patversmes nebija gājis viegli un acs arī zaudēta. Taču, nē - iejušanās vispār nebija nekāda problēma. Tāpat kā uzticēšanās un mīļums. Līmējās mums klāt(nezinu kāpēc, bet man vairāk nekā pašam draugam) jau pirmajās dienās. Tagad jau ir normāli, bet sākumā likās, ka nožmiegs ar savu mīlestību, cik ļoti tas kaķis bija noilgojies pēc kāda.
Taču, viņa nebija pieaugusi, kad nonāca pie mums(bija 7 mēneši).
Drauga radiem tagad laukos ir tas kaķis, ko no patversmes paņēma drauga māte. Tas gan bija pretējs gadījums - pret mājas kaķi uzvedās kā urla, bet no svešiem cilvēkiem baidījās. Kad aizveda viņu uz tiem laukiem, tad mēnesis pagāja, kamēr pierada un pārstāja baidīties, un bēgt no tiem cilvēkiem. Tagad jau ir iedzīvojusies, bet sākums bija grūts.
Tas laikam ļoti atkarīgs no kaķa rakstura un gan jau, ka arī no piedzīvotā.

Ne tikai pieaugušiem nāk līdzi bagāža. Manai nu jau 3 gadi aptuveni, bišķi pāri, un teikšu,ka gadu vajadzēja,lai viņa nekristu panikā no svešiniekiem, skaļākiem trokšņiem (panika izpaudās tā, ka viņa kliedza un joņoja tā,ka likās,ka sirds apstāsies). Tad vel pēc gada vairs tikai kliedza panikā un nu tagad viņai vairs palicis tikai bailes no trokšņiem, skaļām balsīm. Nu un mašīnā braukšana gan nekad nebūs bez visas pieminētā, dakteru apciemojumi mums ir galvassāpes. Un tagad jau gadu arī viņa atnak pati, apguļas man uz vēdera, mīļojas, nu fantastika.. Kad jūt to,ka esi izpelnījies dzīvnieka uzticību.. aij.. :)
Viss atkarīgs no tā,ko kaķis piedzīvojis pirms tam. Jo mazāk šausmu redzējis,jo ātrāk atlabs. Bet arī tas nav akmenī kalts, var būt jau uzreiz mīļkaķītis :) Un, protams, mīlestība, pacietība un sirdsiltums tam visam komplektā :)
Un,ja nopietni esi nolēmusi par labu bēdās nokļuvušajiem, vari man rakstīt privāti, mazliet ar šo ir saistība :)

Loti, loti gribas kakjiti. Dzivoju uk, un seit nav viegli tikt pie kakjiem, kakjenus vispar saimnieki pardod par bargu naudu. Es domaju panemt no patversmes, bet tur visi vismaz 5 gadus veci, tapec ari nezinaju, ko no tadiem sagaidit. Es butu loti laimiga, ja varetu kadu Latvijas bomziti izglabt, bet tur jau laikam n-tas proceduras jaiziet, lai varetu pari robezai parvest?

Visdrīzāk,ka jā, daudz procedūru. Undzīvniekam tas stress ar visām karantīnām arī būtu gana liels.
Man te radi nesen UK paņēma 2 kaķēnus (bezšķirnes ruduļus), bet es nepateikšu , kur dabūja, ja nu kas varu paintereseties pie viņiem..

Tieši nesen paņēmu kaķi, 6 mēnešus vecu .
Iepriekšējie saimnieki vēlējās nopotēt, bet es gribēju mīļuma iemiesojumu mājās.

Ir pagājis nepilns mēnesis un varu teikt, ka adaptēšanās process ir galā.
Mīlinās ap visiem mājiniekiem, pie manis guļ katru nakti, zin, kur ēdiens, kur sava kastīte.
Vienīgi pagaidām ar ārā iešanu ir tā pagrūtāk. Tur no visa baidās, pat tad, ja uzpūš lielāks vējšs.

21 dienu ilga karantīna, kaķim pase un čips, un kaķis no Latvijas var ceļot uz UK.

Pirms nedēļas uz pagaidu mājām aizvedu apmērm 5 gadus vecu kaķeni, kuru paņēmu no ielas. Šobrīd viņa ēd, dzīvojas, mīļojas, spēlējas un ir pieņēmusi jaunos "saimniekus". Bet viss ir atkarīgs no dzīvnieka rakstura.