Kā dzīvesbiedram ieskaidrot, ka man ir grūti un vairs tā nevaru!

aaaaaaaa nu godavārds gribas kliegt. Nu te drīz tabu tēma būs netikai aborts, bet arī suņi.. Nu daudzi cilvēki mīl dzīvniekus, es pati arī,man laukos ir divas takša meitenes. Nu mīļuma iemiesojumi,kas zin savu vietu. Bet es atvainojos, kā jūs varat aizstāvēt tik ļoti dzīvniekus. Nu mēs nezinam, kas tam mīļajam suņukam galvā var notik, un tur nav saistība ar audzinašanu. Nu, ja te tika salīdzināts bērns ar dzīvnieku, tad es te sākšu salīdzināt dzīvnieku ar cilvēku. Tad nu es teikšu tā, ka mēs arī nezinam, kas cilvēkam tajā galviņa var notikt, ka viņs sāk uzvesties neadekvāti. Nu padomājiet tak ar galvu. Nu kāpēc tā ir jāsāk strīdēties.Nu kāpēc tās gudrās dirsējas, kuras tā aizstāv to dzīvnieciņu un dirš, ka saimniece grib vienkārši atbrīvoties no rotaļlietas, jo redziet viņai uzradies bērniņš, nevar ieteikt reālas lietas, kā palidzēt tam dzīvnieciņam un saimniekiem. Ieteikt, kā to dzīvnieciņu pieradināt pie bērniņa un liktu saprast, kur tad ir viņam vieta. Nu autore neteica, ka nemīl savu suni, nu viņa ir tiešām nogurusi un grib, lai dzīvniekam ir labāk. Nu, tad gudrās dirsējas, iesakat reālas, lietas, kā palīdzēt autorei, nevis pataisat autori par dzīvnieku nīdēju, ka viņai vienalga savs suns. Nu viņa lūdza palidzību, bet nu jūs jau te labāk zināt, kas autorei mājās darās, kā viņa jūtas un vai viņa to dzīvnieku ir dresējusi. Dažkārt tiešām liekas, ka jūs visu perfektās dirsējas zinat visu tik ideāli, ka savādāk nemēdz būt. Nu nevar visi būt tik perfekti cilvēki kā Jūs Dirst visi māk, bet ieteikt un palīdzēt ko lietas labā gan nē, laikam savādāk nemākam. Žēl, ka visu sadomājat pa savam.

Normāli te dažas skandina - suns ir ģimenes loceklis, bet turpat saka, ka tas ir stingri jādresē. Jūs visus ģimenes locekļus dresējat? Suns ir suns un nevajag dramatizēt.

Nē manā uztverē suns ir ģimenes loceklis, bet jā viņš ir jādresē. Vai tad bērniem nemāca kā uzvesties, ko drīkst un ko nedrīkst darīt? Tā ir tā pati dresēšana savā ziņā.

Tāpat kā Harmony cenšas ieskaidrot savu taisnību, tā Ance cenšas ieskairot savējo. Tad nu abām jānorimst, jo neviena neredz vidusceļu. Un vienu maļ.

Cik var citēt Mazo Princi? Jums neapnīk?
Mēs esam primāri atbildīgi par to, kuru esam radījuši - secīgi, par to, kuru pieņēmuši. Šajā gadījumā ir jārūpējas par bērna drošību un veselību cenšoties maksimāli saudzēt suni. Autore negrasās viņu atdot patversmē, izmest uz ielas vai iemidzināt - bet atdot savai mammai uz laukiem. Es pieņemu, ka suns ar Martas mammu ir pazīstams. Tādejāi tiek apmierinātas visu vajadzības. Kur cepiens?

Harmony - Tu jau iepriekš esi izteikusies, ka Tev ir trauma no bērniem un viņi nepatīk pēc definīcijas. Tev tuvākais un mīļākais uz šīs zemes ir Tavi suņi. Cieni, lūdzu, tos, kuri neskatās ar tik aklu mīlestību uz četrkājainajiem. Un jāsaka, ka izlasot tevis raksīto par situāciju ģimenē... Es nemaz nezinu kā Tu vari iedomāties, ka normāli kas tāds tiek pieļauts visās ģimenēs.

Pārējās sievietes varētu nebāzt savu degunu tur, kur tām neprasa. Saprotu, ka šis ir forums, kur brīvi izteikties tiesības ir katram, bet kamēr uz ielas ziemā sals kaķi Jūsu dzīvnieku aizstāvība būs vairāk kā divkosība. Sunim ir un būs mājas, silts patvērums un mīloši saimnieki - ejiet karot par to dzīvnieku tiesībām kuri aiz bada un no sala nosalst.

kariño, man acis asiņo lasot visu šito. Šis ir pēdējais komentārs un vairāk arī nelasīšu.


Meitenes padomājiet ar vēsu prātu vai Jūsu plēšanas kaut ko tagad ietekmēs un dos?

Es, pirmkart, domatu, ka butu labak prieks berna. Ja Tu tagad suni aizvedisi, berns paaugsies, vinam tacu gribesies, ka ir kads dzivniecins majas. Varbut, ka pagaidam vari nodalit zonas, kur drikst uztureties suns, piemeram, nelaut iet bernistaba, kur savukart tavs bebis mierigu sirdi varetu rapot un suna spalvas netraucetu.

Mi amor, cik saprotu, tad autore pat abortu diskusijas sakarā ir idzēsta tur uzrakstītā dēļ (es tur īpaši nelašīju, bet gāja augstos toņos) un par debīlu nosaukt viņai ar nav problēmu.

Nu ta bija vieniga tema, kur vina tik rupji izteicas un ak jel, te meitenes izsakas vel trakak, noliek viena otru. Man kad piedzima mazais un bija tema par abortu es ari rakstiju kko rupju un brauca virsu ka es varu ta izteikties. Hormoni trakoja un loti jutiga bija attieciba pret abortiem, dzreraj-pipmanmammam utt.

Vienkārši jāpieņem fakts ka ir ģimenes kurās var apvienot bērnu un suni un ir tādas kurās nevar. Nav ko baigi vairāk kašķēties par šo visu, katram cilvēkam ir sava pieredze, pēc kuras vadās.

Nu ta bija vieniga tema, kur vina tik rupji izteicas

Nu jau, nu jau.
Sak likties, ka ši autore šajā diskusijā saņem pēc pilnas programmas par katru savu naidīgo komentāru iepriekš šajā forumā. Tapēc arī diskusija tik saasināti tiek uztverta gan no vienas puses, gan no otras.

Daudzas te laikam nezina, kā tas ir, ka tu ilgu laiku mēģini iemidzināt zīdaini, esi pārgurusi, gribi vēl paspēt māju sakārtot, paēst, varbūt vēl matus izķemmēt, bet pēkšņi ierejas suns un bērns augšā raudādams.
Man ir kaķis ar šausmīgu raksturu, kaprīza un mežonīga, pirms mazais nebija piedzimis, bažījos par sadzīvošanu. Ak, jā, kaķis jau bija manam vīram, pirms sākām dzīvot kopā (ārprāts, viņš nedomāja par nākotni?!). Kaķis līda gulēt ratos, gultiņā, pat vanniņā. Baidījos, ka, piedzimstot mazajam, nelien klāt un nenosmacē. Bet viss izmainījās uz labo pusi, mazajam jau 10 mēneši, pāris reizes ir dabūjis ar ķepas spilventiņu pa rociņām, bieži redzu, ka viņai pacietības trūkst, tad abus šķiru. Mazais zina, ka minka ir pai, pai, un kaķis zina, ka skrāpēt nedrīkst.
Nekad nevar zināt, kas dzīvniekam galvā. Tām, kurām nav bērnu, nekad nesapratīs tādu situāciju, sava bērna dēļ jūs to nabaga nevainīgo dzīvnieciņu ne tur vien aizvestu. Bērns prasa daudz nervu, uzmanības, rūpju un atbildības, diemžēl sieviete nav robots.

Ak jeeeel, bernus salidzina ar suniem un vel pie tam abus drese:D Gar zemi. Jus savus bernus drosi variet dreset.

MAN LOTI INTERESANTA SKIET MILESTIBA SEIT DAZAM LABAM(NEIZTEIKSOS, LAI MANS PROFILS ATKAL NETIKTU DZESTS PAR ATKLATIBU) PRET DZIVNIEKIEM. RESPEKTIVI DZIVNIEKAM, JUSUPRAT, LABAK IR SEDET BURI(TE VEL BILDTES TIKA LIKTAS) NEVIS LAUKOS.

Protams, jebkuram dzīvniekam labāk dzīvot laukos nevis dzīvoklī, bet te jau nav runa par to, bet gan par to lēmumu dzīvnieku nogrūst malā, jo redz, uzradies zīdainis un saimnieki nav spējīgi sadalīt uzmanību.
Bet par tēmu - jā, laikam tad labāk vest suni uz laukiem, ja, šeit dzīvojot, viņš tiek uzskatīts tikai par galvassāpēm.

Vispār atgādina filmu Marley & Me, kur sieva pēc dzemdībām sagāja sviestā, lika vīram tikt vaļā no suņa, bet, kad viņš to izdarīja, tad prātiņš atnāca atpakaļ, suni paņēma atpakaļ un visi nodzīvoja laimīgu mūžu. :D

Neviens nesaka, ka ir viegli, bet nu nevar ar grūtībām cīnīties, no tām vnk atbrīvojoties!
Tak suns arī dzīva radība ar kaut kādām jūtām un emocijām, varbūt pievērs viņam kādu uzmanību? Pieļauju domu, ka tu savā galvā esi izdomājusi, ka viņš tev besī un nemaz negribi problēmu risināt!
Samīļo suni tāpat vien, nopērc ko garšīgu, parunā..
Man arī ir taksis, nav paši gudrākie suņi un spītīgi ellīgi, bet nu ... Nav dūmu bez uguns!

Un par ām alerģijām... Ārprāts, šitie vārgie bērni un viņu vecāki! Es jau darbā esmu atklausījusies visādas muļķības un jā, suns mājās, značita būs alerģija... Man kaut kā apkārt esošajiem nav nekādas alerģijas, senāk tādas točna bija vai nu kārtīga, īsta vai nu nekāda!

Marley & Me ļoooti jauka filma. :)

Es pie MarleY & Me raudu vienmēr un bez izņēmuma!

Man liekas, te dažām vispirms derētu piedzemdēt, paspēt apkopt zīdaini, savākt aiz greizsirdīga suņa, pievērst sunim uzmanību un vēl sakopt māju, sakopties pašai, pagatavot ēst un tā tālāk pie tam vēl arī mēģināt atrast laiku paēšanai, uz tualeti aiziešanai, vīra apčubināšanai un tikai tad komentēt. Jautājums nav par to atdot vai neatdot suni un ir ļoti tuvredzīgi tikai tajā saskatīt problēmu. Jautājums ir par to, kā panākt kompromisu ar vīrieti, kurš nesaprot situācijas sarežģītību.

Ance, redz' kompromisa rašanas problēmas sakne šķiet meklējama šeit:

es ļoti gribēju dzivnieku kā tādu. teicu, ka kaķi, jo tie nav jāved ārā. viņam kaķi nepatika, tad paņēmām suni. skirni-taksis izvēlejās viņš, jo bērnībā bija suņs tads, patīk tieši tāds.

No šī izriet, ka mājdzīvnieku, pirmkārt, gribēja Marta, bet tagad izrādās, ka kaut kas jāieskaidro dzīvesbiedram.

Es joprojām neesmu sapratusi,kur visas ir izrakušas,ka tas suns kost vispār taisās.Problēma ir tajā,ka suns nav iemācīts nevilkt pavadu un paliekot viens aiz garlaicības ārdās,nevis,ka viņš sēž pie bērna gultas un klabina zobus un siekalojas,gaidās,ka varēs šamo apēst.Visu diskusiju izlasīju un nemanīju Martu kaut kur sakām,ka suns izrāda agresiju pret bērnu un laikā,kad bērns sāks rāpot vienīgais,kas viņu uztrauc ir suņa spalvas uz grīdas,nevis pats suns.Man jau nu izklausās,ka sunim nav nekādas vēlmes nevienu apēst,bet te uzreiz tiek sacerēts kaut kas par to,ka suns bernu grasās nokost,tikai tāpēc,ka ir suns un viņam ir zobi.
Dieva dēļ neņemiet sev nevienu dzīvnieku,ja uzskatāt,ka tas noteikti būs bīstams jūsu bērnam tikai tāpēc vien,ka viņam mutē ir zobi.Nopērciet plīša sunīti/kaķīti vai audzējiet kaut ko virtuālajā fermā.Goda vārds brīnos kā esmu nodzīvojusi līdz 21 gada vecumam,mani radi bija tik bezatbildīgi,jo neizolēja mani no visas dzīvās radības un pakļāva mani nāves riskam.
Neko neteiktu,ja suns izrādītu agresiju pret bērnu,bet te nekas tāds nav minēts.Nabaga novārtā atstātais dzīvnieks tikai vēlas kādu kripatiņu uzmanības un mīlestības sev.No sirds žēl tā dzīvnieka.

Es tikai tuprinu brīnties par to,ka kā tas nākas,ka suņiniekiem parasti ir vislabāk audzinātie bērni,kas veikalā gar zemi nekrīt un nebļauj un izaugot prot cienīt un mīlēt dzīvo radību.

Ance, bet ja diskutē, tad jau varbūt arī vispirms vajag apdomāt lēmumu dzemdēt, jo to, ka viegli nebūs tak visi zina!