Kāda ir jūsu attieksme?

Svaru jau var mainīt, bet cilvēku domāšanu gan nē, Skumji.

Nu nevajag te, ja. 34 izmeram ari ir krutis.

Attieksme pret tādiem ikdienā tāda pati kā pret visiem citiem,tomēr sirdī ir žēlums varbūt nedaudz. Ja tā nav slimība,tad man žēl,ka cilvēks sevi vērtē tik zemu,nolaiž tik zemu. Gribās tādiem pateikt-tu esi pelnījis labāku dzīvi,saņemies!
Un par to piemēru ar 34 izmēru-ja meitene ir resna,tā visbiežāk ir viņasnolaidība,turpretī ja meitene ir caurbira,tad uzresnēt ir daudz daudz grūtāk nekā notievēt,citreiz pat neiespējami!

Jā, jā. Tievie ir cilvēki un resnie nav.
Kad cosmo dalībnieces izaugs, tad ir vērts šādas tēmas apspriest, kamēr šeit skaists būs tikai 34.izmērs, tikmēr te bezjēdzīgi atkal un atkal cilāt šīs tēmas.

Tā pat jau kad jāpsmej resnus cilvēkus neviens nešķiro viņus divās grupās - tie kam veselības problēmas un tie kuri ir slinki un rij daudz. Tam jau nav nozīme, jo apsmies tāpat!

Es nepamanu īsti apģērba izmēru,ja vien cilvēks ir atbilstoši saģērbts,tas ir,apģērbs nav par mazu.Tādi cilvēki redz sevi realitātē, acīmredzot saprot,cik liels viņš ir un tad izlemj,ko darīt. Cita lieta,ja spīlējas iekšā xs izmēros,neapzinoties,kāds ir viņa patiesais izmērs un apmēri.Tur vajag acis atvērt un saprast,ka ir par daudz.

Samaaras doma patika.

Attieksme man tāda pati kā pret citu izmēru. Kāda tad var būt? Žēl tikai lūkoties, ka cilvēkam grūti uzkāpt 2. stāvā, aizdusa, grūti LV nopirkt drēbes(mamma tad 44. izmēram nevarēja bieži iegādāties skaistu apģērbu.)

Robīte, man ir 36 izmērs un viss ir savās vietās :D

aha-haaa, citas ir pat tik tupas, ka nesaprata manu piemēru ar dziļo domu, bet nekas, es jau tāpat esmu sen atkodusi meitenes, kuras jāņem galvā un kuras nav jāņem galvā!

Robīte, jo cilvēks ir tups jau tāpēc vien, ka nav sapratis tavu ārkārtīgi dziļo, vērtīgo sarkasmu?

Jā!

Apsmiešana gan ir stulba, lieta - jebkurā jautājumā, jebkurā vecumā. Cenšos to iemācīt arī mazajai māšelei, jo viņai kā apaļīgam, bet komunikablam bez 5 minūtēm tīnim ir risks nokļūt abās pusēs.
Tomēr tie, kam šķiet ārkārtīgi svarīgi savus novērojumus par citu cilvēku miesu darīt zināmus apkārtējiem, apsmies un komentēs ne tikai resnos. Cietīs arī kaulainie (pamatskolas sākumā "skelets" bija mans otrais vārds) cietīs pārlieku īsie, pārlieku garie, tie kam čirkaini mati, tie kam brilles, tie, kam tumsnēja āda... nu jūs jau sapratāt.
Ja cilvēku pašu neapmierina savs izskats un viņš staigā par to īdēdams vai iekšējo rūgtumiņu cenšas saldināt ar ekstra cukura karoti, jāsāk ar sevi. Nevis jākliedz par netoleranci uz
tiem, kas saka - slaids (lasīt - vidējs/norma) augums vairumam šķiet pievilcīgāks.

Esmu piefiksējusi divu veidu resnos, tādi kuri rij un tādi kuriem vielmaiņa ir sačakarēta.

Man kaimiņienei ir pamatīgas veselības problēmas, kuras saistās ar vairogdziedzeri, viņa pampst acīm redzami un tur neko nevar padarīt kaut neēdot vispār, bet tas resnums arī ir kaut kāds savādāks nekā tiem kuri vienkārši rij kā cūkas.

Un jā otru kategoriju es vienkārši neciešu (jā esmu ļauna) , jo neuzskatu, ka man būtu jācieš no tā, ka viņiem sabiedriskajā jāsēž pa divām vietām, par to ka man jāosta viņu sviedru smaka un jāskatās kā tā miesas kaudze iestumj veselu kūku bez žēlastības un uzdzer dietisko kolu... FUI....

Runa neiet!!!

tiešām neapnīk vienas un tās pašas tēmas te apspriest 1000 reizes???

Ja tas nav deelj slimiibas, kas ir tomeer ljoti reti, tad taadus uztveru taapat kaa smeekjeetaajus, dzeeraajus, narkomaanus un azartspeelju atkariigos. Muusdienaas visi apzinaas to, ko var pamatiigs liekais svars nodariit veseliibai, bet dazi nespeej apstaaties un ir atkariigi no eediena. Protams, var buut korpulentais laimiigs un forsh, taapat kaa taads var buut smeekjeetaajs vai azartspeelju atkariigais, bet tas nemaina faktu, ka vinji zaagjee zaru uz kura seezj.

Nu, es nevērtēju cilvēkus pēc izmēra. Katrs dzīvo kā grib, un jā, tā ir mana godīgā atbilde. Es tikai reizēm nesaprotu, kāpēc cilvēks pats necenšas mainīties, sevis dēļ. Es pati neesmu bijusi lielāka par to pašu 40. izmēru, bet jau tad es nejutos labi. Nebija forši būt bez elpas kāpjot uz 4. stāvu, nebija forši nespēt skriet pakaļ sabiedriskajam, ja pēc tam 2 minūtes elsošu. Es jutu, ka mans ķermenis ir "slims". Ne tādā ziņā, ka tiešām būtu kāda slimība, bet nu...man šķiet, ka ir lieliski šajā vecumā, jaunībā, tomēr būt spējīgam gan skriet, gan lekt, gan braukt ar velosipēdu tik tālu, cik vien sagribēsies.
Es zinu, ka ir grūti mainīties, esmu to piedzīvojusi ar daudzām citām atkarībām (nē, runa nav arī par alkoholu, narkotikām, vai cigaretēm), bet būtu jābūt vismaz vēlmei. Taču zinot, ka katram varbūt savs stāsts un iemesli, kādēļ viņš ir tāds kāds ir, es nevienu nenosodu. Pat es pie saviem liekajiem kg biju tikusi ilgstošas depresijas rezultātā, nevis tāpēc, ka biju kļuvusi slinka un man bija atkarība no ēdiena. Nē, varbūt atkarība no ēdiena arī bija, bet tāpēc, ka tas bija iemesls kā "atslēgties", tāpat kā citiem tā vietā ir alkohols vai narkotikas.

Attieksme kā pret normāliem cilvēkiem, izturos ar cieņu. Pēc ārējā "tēla" bieži var kļūdaini pieņemt nepareizus secinājumus. Negatīva attieksme man ir pret jebkura izmēra cilvēkiem, kuri demonstrē savu pārākumu, savas negācijas vērš pret citiem.

Vienalga par ārējo izskatu, ja runa ir par paziņu, draugu līmeni. Bet ar ļoti, ļoti resnu vīrieti attiecības gan neveidotu.