Godīgi sakot, šī diena ir vienkārši dir*ā. Pēdējās dienās ome taisija skandālu ar manu māti, skandāli jau ir pierasti, bet šoreiz viņa aizgāja mazliet par tālu. Es personīgi negribēju skandālā līst iekšā, tomēr vecs cilvēks ar un ne pie pilna prāta. Taču, šodien no rīta omei esot bijis ļoti slikti, tad nu izsaucām ātros, bet kamēr gaidam es vel prasu vai baigi slikti ir, vieglāk nepaliek?..uz ko man atbild ļoti riebīgā tonī "Jūs pretekles mani tik tālu novedušas" kas protams ne tik ar sāpēja, bet ar tas ka mēs neviena neesam viņai sliktu vēlējušas, un visi strīdi un kašķi ar ir 90 % dēļ tā ka viņa pati provocē, un tad vel pēc tam cenšas apgalvot ka grib "normālu" ģimenes attieksmi, bet pati sevī to slikto nekad neredz. Tad nu ātrie atbrauca, protams nekādu fizisku vainu neatrada tik pret uztraukumu nomierinošu šprici iedeva, bet tik līdz ātrie aizbrauca prom tā atkal viņa uzrēja man un mammai riebīgi virsū. Ak jel un tad vel daudz kašķi pēc tam bija kur es ar vairs neizturēju. Mani nolika kā pašu nelabo, kaut es neko tādu sliktu neesmu darījusi, mammu manu ar tā pat noliek, kaut mēs jau tā cenšamies lai omei būtu labāk, ēdienu viņai gatamo, māju jātīra nav, traukus mazgāt nevajag, drēbes mazgājam, VELNS pat jaunu kruto TV viņai nopirka pa 350 euro, bet nekad nav labi, nekad nav miers, nu nevaru es to paciest gadiem ilgi, es pilnīgi lūdzu lai tas laiks ātrāk skrien garām lai spētu tikt prom no šejienes. Jūtu ka šodienas pārdzīvojumi un emocijas ir ļoti mani nomākušas, gribas vienkārši palīst zem segas un pazust :( bet nu neko, jāiet taisīt ēst un atkal jaizdabā omei un jāberž visas virtuvē sienas un skapīši jo viņa iedomājusies ka tur baigi viss netīrs kaut tā nemaz nav, vienkārši ome šausmīgi manjakāla ir uz tīrību jo lūk aukšējai kaimiņienei ir super spodrība un jauns remonts, un jaunas tehnikas, kaut remonts riktīgi pa lēto uztaisīts un slikts + nesmuks, to ģimeni uztur tomēr vīrs ar sievu , bet mūsu mājās tik mamma pašlaik. Un tad vel tie šausmīgie izteicieni... Nu ok mana māte ir bijusi riktīga strādātāja, vairākos darbos, pelna naudu, cenšas uzturēt, bet ome uzrej viņai viršu ka sieviete 50 gados nemāk gatavot ēst... nu bāc mācēt jau māk, bet viņai nav laika ka visu dienu un pusi nakts jāstrādā, bet nu omei jau tas neinteresē.... Ai jābeidz man sūdzēties savādāk atkal nikna palieku un man jau tā visu laiku tagad nervozs prāts un nemiers, nemāku sadzīvot ar cilvēku kas reāli visus šantažē, nu nemāku.