Neticamas sakritības

Man ar mammu vienā dienā ir dzimšanas diena :)

Man visneizskaidrojamākā sakritība šķeit,tā, ka mums ar labāko draudzeni, mammas un tēvus sauc vienādi, un katrai ir pa vienam brālim, nju to, ka esam dzimušas vienā gadā gan īpaši nesaistu, bet tie vārdi :D kādreiz jokojāmies, ka esam māsas, kas nezināja par otru.

Man gan ļoti nepatīkama sakritība ir gadījusies par kuru šeit detaļās neizplūdīšu , bet nu īsumā šādi: Visu to vairāku kopā būšanas gadu laikā es uzzināju pāris dīvainas pat sirreālas lietas , kas saista manu dzīvi ar mana bijušā drauga bijušo meitenei (to kas bija tieši pirms manis), ka es tās nekad domāju neaizmirsīšu. Uzskaitīšu secīgi, lai būtu vieglāk uztver.
1) Mums ir vienāda horoskopa zīme, tāpēc raksturi mums bija gandrīz identiski
2) Pirms manām pārmaiņām mēs bijām līdzīgas izskatā, ka mani vairākas reizes nosauca bijušā draugi un pat radinieki viņas vārdā
3) Uzzināju, ka viņai viņas attiecību laikā ar to puisi, tā pat kā man tieši attiecību laikā, mira kāds ļoti tuvs ģimenes loceklis, tieši tas pats ģimenes loceklis , kas arī man. Konkrēti piederību nevēlos minēt
4) Šīs meitenes ģimenes loceklis nomira saistībā ar manu darba vietu, kompāniju , kur es strādāju un tieši šī atpūta , kurā diemžēl notika šī traģiskais nelaimes gadījums, tika organizēts caur manu tiešo kolēģi. (uzņēmumā ir ļoti daudz darbinieku, bet tieši mana kolēģe ar kuru kopā strādājām , bija veikusi pasūtījumu)



Ceru, ka domu uztver varēja, diezgan grūti izteikties, neizplūstot detaļās

Es ļoti, ļoti bieži nejauši paskatos pulkstenī tieši tad, kad tas rāda 11:11 vai 22:22.

Šis arī, automātiski tajā brīdī prasās paskatīties pulksteni!

Šo tekstu gribēju iesākt rakstīt diskusijā "Cik dažadi cilvēki", bet kad sāku rakstīt sapratu ka šai diskusijā vairāk iederēsies. :D

Hah ko lai es saku, mana mazā ģimene tik pat kā nekad nav kontaktējusies ar radiem, gan tuviem gan tāliem, bet ome ar vienu tālu radinieci pa retai reizei mēdz sazvanīties, tad nu es aigāju uz profesionālo skolu un ātri vien sadraudzējos ar vienu puisi no kursa, tā mēs visu laiku čupojāmies, bet tad vienā dienā man ome pateica ka itkā manā skolā mācas mans attāls brālēns, tad es prasiju kurā kursā un paprasiju viņa vārdu un viņa mātes vārdu, beigās pajautāju savam kursa biedram to un bāc izrādas ka mēs esam radi, principā viņš ir vienīgais rads ar kuru es jebkad biju kontaktējusies. Tagad gan skola jau pabeigta, bet uzturam labus kontaktus tā pat un es pat jūtos atbildīga par viņu kā par brāli un no viņa puses ir tas pats.

Piedzimu 14.04.94 4:04, 4.040

Vispār ļoti daudz sakritības man dzīvē bijušas,bet visspilgtāk man ir trīs palikušas atmiņā
1.Mans brālis piedzima tieši tajā datumā,kad mūsu omīte zaudēja pirmo bērniņu.
2.Maniem brālēniem viņu meiteņu vārdi ir tādi paši,kā masicām,piemēram vecākam brālēnam draudzeni sauc Ieva,māsicu arī,mani sauc Elīna un jaunākam brālēnam draudzeni sauc arī Elīna,arī tāda dīvaina sakritība,es te baigā putrā uzrakstīju,ceru,kad sapratīsiet
3.Vienu dienu lasīju horoskopu un tur bija rakstīts,kad kāds izteiks komplimentu par zaļo krāsu,pa dienu ar draugu pļāvām zāli,sākām ākstīties,mētāties ar zāli,un viņš tā pēkšņi man saka:Mīļum Tev ļoti labi izskatās zaļā krāsa! Tas bija kaut kāds vau..:D

Bija teikts ka uz lapas jāuzraksta kādu puisi gribot.

Jā, arī es lasīju grāmatu, kuru man uzdāvināja - "Kā atrast savu dvēseles radinieku" un tur bija sadaļa, kur jāuzraksta uz lapiņas visu to, ko tu vēlies redzēs savā vīrietī. Es uzrakstīju un par lapiņu aizmirsu. Pēc aptuveni gada lapiņu atradu un sapratu, ka tas nedarbojas, bet nu labi, noliku atpakaļ. Vēl pēc pusotra gada to lapiņu atradu un tad sapratu, ka tas patiesi nedarbojas, un to saplēsu un izmetu. Pagāja pāris mēneši un es satiku tieši lapiņā aprakstīto puisi - gan vizuāli, gan pēc īpašībām (no 60 lietām, ko uzrakstīju kādas 55 sakrita noteikti). Un tad es sapratu, ka tas puisis ir bijis manā redzes lokā tieši kopš tā laika, kad lapiņu uzrakstīju. Tikai es viņu tad neievēroju kā puisi, bet tikai kā draugu. Tagad jau gandrīz 10 mēneši kopā.

Tā tāda spilgtākā sakritība. :D

Par tiem vārdiem, uz sitiena iedomājos 3 vīriešus, kam bijušajai un esošajām ir vienādi vārdi (respektīvi, gan bijusī ir Gunita, gan tagadējo tā sauc).
Es gan teiktu,ka tā ir parasta sakritība, jo nu.. nav jau mums miljoniem vārdu un vīriešiem dažreiz meitenes pat izskatā ir kopijas :D
Man abiem vectēviem ir vienādi vārdi..
Ir šādas tādas sakritības, kas liekas dīvainas un pārsteidzošākas, taču, nepiegriežu tam lielu vērību.

Manā dzimtā ir novērota tāda dīvaina sakritība, kad kāds no radiem nomirst, tad dzimtā, tajā laikā dzimst bērns. Tā notiek jau daudzas paaudzes, pagaidām bez izņēmumiem.

Esmu novērojusi, ka manā dzimtā arī tā ir. Pēc katra zaudējuma vietā nāk jauna dzīvībiņa :)

Mana dzīve pilna mazu sakritību. Esmu novērojusi, ka apkārt staigā pilns ar manu draugu un paziņu līdziniekiem, un ja gadās iepazīties, tad šiem cilvēkiem parasti arī ir kaut kas kopīgs - sākot no vārda līdz mūzikas gaumei vai profesijai.
Visinteresantākā sakritība man šķiet tā, ka es un mana māmiņa esam dzimušas vienā slimnīcā un vienā palātā, ja es būtu mazliet pasteigusies arī diena varētu būt tā pati :)

Visu manu vīriešu bijušās draudzenes pirms manis sauc Linda. Tas skaitās!?? :D

Es to neatceros, man to izstāstīja.

Kad man bija 7 gadi un vecāki vēl nebija šķīrušies, visi trīs, pārvācāmies uz jaunu dzīvesvietu klusā vietiņā, kur visi ir savējie. Ātri iedraudzējos ar kaimiņiem un citiem bērniem. Skraidot pa pagalmiem un tuvējo parku, es esot iedraudzējusies ar kādu jaunu māmiņu, kura savu mazuli ik dienas veda pastaigāties. Un pēc 11 gadiem šī jaunā māmiņa kļuva par manu māsu, jo viņas tētis apprecējās ar manu mammu.

Aizmirsu piebilst, ka tā jaunā māmiņa no mana rajona izvācās apmēram tad, kad sāku mācīties skolā. Nākošā mūsu tikšanās reize bija tad, kad mammas vīrs mani iepazīstināja ar savu ģimeni.

visu nav iespéjams uzskaitít, bet mani vairs nepársteidz sakritíbas, nepársteidz tas, ka piepildás manis pateiktais, lai cik neiespéjams tas liktos. atceros vienreiz tétis pateica, ká tu vari vispár kaut ko tik stulbu izdomát (jo tas, ko es pateicu reáli nebija iespéjams) visi pasméjámies un piezvaníja telefons, viss bija noticis tieshi tik stulbi, ká es pateicu :D klusums bija ilgs. par to situáciju vél tagad péc 10 gadiem visi atceramies.
vienmér zinu, kad káds no radiem nomiris, es pat esmu pirmá pateikusi mammai, kad nomira vecmamma, kas dzívoja citá LV galá, radi piezvaníja tikai péc páris stundám. ljoti biezhi gadás teikt - es tachu teicu, es tachu brídináju. draugiem pirms avárijas prasíju, lai nebrauc, jo zináju, ka kaut kam jánotiek.
iepazinos ar lielisku cilvéku, ljoti tálu no manám dzimtajám májám... pirmajá diená varéjám sédét, skatíties otram acís un zinát ko domá, pabeigt otra teikumu, utt... it ká visu dzívi bútu bijushi pazístami. tá nu sákás skaista draudzíba, vinjsh man bija ká brális. sákám runát par bérníbu péc káda laika, sáka likties jocígi, bérníba pagájusi vienás un tajás pashás vietás. es mácíjos pilsétá, vinjsh laukos, kur dzívo mana vecmamma, es aizgáju uz citu pilsétu, vinjsh atnáca uz to skolu kur es mácíjos, visu dzívi més tá mainíjámies nekur nesaskrienoties, saskréjámies tikai lígo svétkos, jo es biju vietá, kur man nevajadzéja bút. saucu vienmér vinju várdá, lídz vienreiz nosaucu uzvárdá, ko izdzirdéja mana mamma - tad nu viss salikás pa plauktinjiem- músu mammas guléja viená palátá, dzemdéja mús viená diená, un més abi pavadíjám páris nedélas slimnícá kopá. vinja mamma ljoti gribéja meitu, mana puiku, tad nu slimnícá abas jokojushás, ka mús vienkárshi jásamaina (nesamainíja gan) es panjému rokás telefonu lai pastástítu vinjam, bet tur zvaníja vinjsh, lai pastástítu man to pashu, jo vinja mamma arí saprata, kas es esmu :D

vél man visu laiku dzívé maisás 2 skaitlji. 11 un 7 tie ir visur, dzívoklu numuri, stávi, mashínas numuri, draugu dzívokli, skapítis darbá, vieta autobusá, svarígi notikumi tádos datumos, utt...

Par lielāko savas dzīves sakritību uzskatu to, ka man, manai labākajai draudzenei un viņas tētim ir vienādas personu koda otrās puses, kaut visi esam dzimuši dažādās pilsētās.

manai pirmajai mīlestībai, ar kuru esmu attiecībās, mājas un dzīvokļa numurs ir tieši tāds pats, kā manā bērnības vietā, kurā dzīvoju, tikai no otra gala. :D mēs agrāk bērnībā dzīvojām blakus mājās, bet viens otru pat neievērojām. un vēl jau tās miljons sakritības, no sērijas "cik pasaule ir maza..."
ā, vēl man ir divi draugi, brāļi, kuriem uzvārds ir Brālēns, bet man ir arī divi brālēni, kuri ir brāļi, un kuriem ir tieši tādi paši vārdi, kā maniem draugu brāļiem. nu kaut kā tā. :D

Viena te mineeja par 22...Man pedeeja pusgada laikaa visu laiku sanaaca uzdurties 22:22. Es saaku apsveert, ka smadzenes vnk ieprogrammejas kaut kaa. Saakumaa nepieveersu uzmaniibu, bet tagad ir taa ka sad tad : bums! man liekas ir 22:22.. paskatos plkst un ir! Zemapzinas atmina..
Bet viens pusis staastija man staastu un tas bija tiesaam jociigi! Vinam draugs nomira un beeres skataas debesiis , a tur numurs 41, veelaak masiinaa braucot atkal ierauga, peec tam velasmaniiu darbina uz apstaajas uz 41 peeksi. Smejamies abi par so staastu un man peeksni pienaak sms no maasas :kaads pie durviim klauveejas. Vins taa: Kaads tev maajas nr?? Es: 41!!! Braucaam skatiities, vai tiesaam ir un bija.. Vinapraat , tas bija liktenis haha

sakritības bijušas daudz, bet kurš vairs tās atceras. :D spilgti atceros tikai vienu- pirms gadiem 6 brālis sēdēja istabā un spēlēja ģitāru, neatceros kāpēc, bet teicu viņam "tev stīga ģitārai pārplīsīs" tas nebija teikts kā novēlējums vai kā citādi, vnk iedomājos, ka tā teorētiski varētu notikt. un tieši tajā mirklī pārplīsa. brālis brīnījās kā tā varēja notikt, jo tā stīga "nekad neplīstot" jo visizturīgākā :D vēl diezgan bieži bijis, ka skatos uz kādu priekšmetu un dažas sekundes pirms tas saplīst vai nokrīt- tieši iedomājos, ka tā varētu notikt.

Interesanta diskusija :)