Skauž

Bet, ja es manītu, ka kādai manai draudzenei sāk skaust, apsēstos un izrunātos, kas par lietu. Paprasītu, kas viņai īsti nepatīk, un pateiktu, kas man tajā visā nepatīk. Un, ja nu tomēr negatīva attieksme pret mani turpinātos, mierīgi uz kādu laiku kontaktus pārtrauktu. Jau pie otrā pārmetošā teksta.

Un pilnīgi piekrītu šim. Izrunājusies būtu. Kāpēc tev tas diez neienāca prāta? Neesat jau bērni, kurai atņem konfekti un otra saka es ar tevi vairāk nerunāšu.

Kāpēc atdot? Draudzenes ir tās, kuras palīdz viena otrai! Ar attieksmi "man vienalga, lai pati tiek galā" tu esi tieši tikpat "laba" draudzene, kā viņa ar saviem komentāriem. Ja es redzētu, ka manai draudzenei sāp sirds un ir grūti, es noteikti palīdzētu!
Ja vien tu gribētu, tu varētu painteresēties sava darba vidē, vai kaut kur nav kāda vakance, ieteikt viņu, palīdzēt viņai un uzmundrināt. Nevis skatīties no augstumiem "Man ir pieredze, es esmu labāka, viņai nekā nav". Jūs abas esat viena otras vērtas un draudzība starp jums noteikti nav.

bet nu piedod, ja mana draudzene mani šitā, piemēram forumā nodirstu,

Šī skaitās nodisšana? Tad es gribu zināt, kāds, tavuprāt, ir normāls situācijas izklāsts.
Es piekrītu, ka visi nevar būt vienādi. Es mācījos un es strādāju. Tgaad man ir darbs, ko es pati esmu nopelnījusi ar savām zināšanām un darbu. Kāpēc, man būtu otram jādod viss rokās un ar karoti jābaro, ja šis cilvēks pats izvēlējies neko nedarīt un ballēties apkārt?
Es atradīšu darbu viņai un ko tas mainīs? Man pat paldies nepateiks.

kur tad lai dabuu to pieredzi ja neviens nenjem darbaa...

Mana piezīme par nezināšanu kā izklausās bija zinot gadījumus sērijas, kur cilvēkiem(pieaugušiem, nevis 5gadiniekiem) liekas, ka viņi baigi joko un pasaka kko baigi smieklīgu, bet patiesibā tas ir kkas tizls un aizvainojošs. Viņi arī varbūt vnk nepiefiksē, kā tas izklausās, jo pašiem liekas baigais joks, bet nu...kāda starpība. Man arī šķiet, ka ir atšķirība starp palīdzēšanu un visa izdarīšanu tā cilvēka vietā. Vismaz man palīdzēt draudzenei nenozīmē izdarīt viņas vietā, bet nu...
Jau jau ir tāāādas problēmas un viņas attieksme ir tik briesmīga, tad pārtrauc draudzību un viss. Kāpēc uzturēt draudzību ar cilvēku, kurš sagādā tik daudz negatīvu emociju?
Protams, vēl ir variants izrunāties...

Ja vien tu gribētu, tu varētu painteresēties sava darba vidē, vai kaut kur nav kāda vakance, ieteikt viņu, palīdzēt viņai un uzmundrināt.

Es intersējos, es caur paziņām viņai meklēju darbu, es sūti linkus uz sludinājumiem. Es uz darba interviju nevaru viņas vietā aiziet. Un tieši tur sākas problēmas.
Esam runājušas. Bet tas neko nav mainījis. Dari, kas ie pieejami- viņai nepatīk, nesaista. Ja es sarunāju viņai kādu darbu- viss beidzas pēc darba intervijas.
Es nemitīgi atkārtoju, ka būs labi, atradīs savu nišu un strādās, ka jābūt pacietīgai, jo mūsu kopējā paziņa darbu meklē jau gadu, bez rezulātiem. Viņai gan ir tikai vidusskolas izglītība, bet tāpat.
Godīgi sakot, es ticu,ka es izklausos pēc pēdējā briesmoņa, jo es savu darba vietu negribu zaudēt un atdot viņai, bet tā,kā tikai es zinu kā ir bijis un ko es esmu viņas labā darījusi- man nav spēka vairs. Man gribas dzīvot arī savu dzīvi arī, nevis nemitīgi justies vainīga par to, ka mani pieņēmu un viņu ne.
Es roku uz sirds liekot varu pateikt, ka es nekādi nejūtos vainīga pie tā, ka viņai nav darbs, jo es no savas puses esmu darījusi visu,kas ir bijis manos spēkos, lai arī viņai paveiktos. Bet visam ir savas robežas.

kur tad lai dabuu to pieredzi ja neviens nenjem darbaa...

Nu un kā es viņai varu palīdzēt? Kā es viņu varu iekārto darbā, ja viss, ko es iesaku apstājas pie darba pārrunāt? Es atkārtoju, es viņas vietā uz darba pārrunām nevaru aiziet. Ja varētu- noteikti aizietu, bet es nevaru. Atrast var tikai meklējot. Un mēs meklējam.

Nu es varu ar iedomāties ka draudzene ir tāda mazliet riebīga pret tevi, gan dēļ tās skaudības gan arī jo viņai vienkārši pašlaik neiet un viņu nevienam nevajag, tad ar parasti cilvēki paliek tādi mazliet riebīgi.

Kaapeec vinjai buutu vinja jaauklee kaa ziidainis, jaameeklee viss, jaarunaa.. pati tak liels cilveeks, lai dara... draudziiba nenoziimee, ka aukleesies tagad visu muuzhu viena ap otru.. get real... lai pati meklee un veido savu naakotni, neviens cits to nedariis.

bet nu piedod, ja mana draudzene mani šitā, piemēram forumā nodirstu,

Šī skaitās nodisšana? Tad es gribu zināt, kāds, tavuprāt, ir normāls situācijas izklāsts.
Es piekrītu, ka visi nevar būt vienādi. Es mācījos un es strādāju. Tgaad man ir darbs, ko es pati esmu nopelnījusi ar savām zināšanām un darbu. Kāpēc, man būtu otram jādod viss rokās un ar karoti jābaro, ja šis cilvēks pats izvēlējies neko nedarīt un ballēties apkārt?
Es atradīšu darbu viņai un ko tas mainīs? Man pat paldies nepateiks.

Un ko TU tiko izdarīji??? Nē tā jaubnav nodiršana, bet gan "draudzenes" slavināšana, cik vina laba utt. Padomā, ja tev kaut kas nepatīk tad runā ar viņu, forums tavai draudzenei darbu meatradīs. Bet tu viņu nebaro ar karoti, bet no tevis prasa cieņu un palīdzēšanu draudzenei. Bet tu izvēlies pasūdzēties forumā. Es jau teicu, ne visi cilvēki ir tādi kā tu. Tu esi draudzene, tad arī izrunājies ar viņu, ja kaut kas nepatīk.

Miss Jokerļ , tieshi shaados briizhos paraadaas cilveeks iistaa seja.

Es to saprotu., ka viņa noteikti jūtas slikti, jo nav darbs, bet tas nenozīmē, ka es viņai nepalīdzu, nemēģinu sarunāt un neuzmundrinu viņu. Šīs tēmas ir krustām šķērsām izrunātas, bet nu nevar viņa to darbu atrast. Ja piedāvājums būtu, tad darba devēji izvēlas citu. Es nezinu, varbūt viņa sevi pasniedz kaut kā tā, ka nrgib ņemt? Es nevienā darba intervijā neesmu ar viņu bijusi un to nezinu. Jo reizēm liekas,ka laba vieta, vajadzētu sanākt, bet nekā. Cik runāts, tad jautājumi uzdoti korekti, korektas arī viņas atbildes bijušas.
Es nezinu kā vēl palīdzēt.

Tev nesaka neviens, ka tev jādara viss viņas vietā, no tevis prasa, lai izrunājaties un sapurinātu vinu. Pārējais ir viņai pašai jāsaprot. Un viņa saprot, bet tagad jūtas pamesta, jo nav blakus cilvēks, kas rēali sapurina. Nevajag pārspīlēt, ka jāiet viņas vietā uz interviju utt. Tikai izrunāties vajag.

He atradusi īsto vietu kur padomu prasīt :D
Šeit apgrozās ļoti daudz skauģi, vajag tik aizskart itkā sāpīgu tēmu un aiziet žults lielos daudzumos :D

Pa tēmu tavā vietā īpaši neaizrautos ar draugu, paziņu iekārtošanu darbā :D jo ja tie draugi tādi nenopietni darba devējs var sākt tevi arī uztvert kā nenopietnu. pēc teiciena

Parādi man savus draugus un es pateikšu kāds tu esi!

Tu esi draudzene, tad arī izrunājies ar viņu, ja kaut kas nepatīk.

Tu vispār lasi, ko es rakstu, vai izlasi to,ko gribi izlasīt?
Es teicu, ka šī lietas ir runātas. Šeit nav nekas nepatiess uzrakstīts. Tā tas ir. Tieši visu šo pašu es varētu pateikt viņai un tas viss ir teikts, tāpēc es uzskatu, ka tā nav nekāda nodiršana.
Izskatās, ka tu pati esi bijusi šādā situācijā, tāpēc, tik saasināti to visu uztver, jo arī pati noteikti gaidi, kad visu tev citi rokās ieliks.
Es esmu laba draudzene. Tu varētu teikt pretējo, ja būtu līdzi stāvējusi cauri visiem šiem gadiem. Tu nezini,neko, lai mani tiesātu vai nosodītu par to, ka arī es gribu normāli dzīvot. Man ir jāpelna. Man ir bērns jābaro, jāskolo.

Palīdzi draudzenei darba meklējumos !

Es noteikti neieteiktu! Tā es pieļāvu savu mūža lielāko kļūdu. Bija man tuva draudzene, nesen biju sākusi strādāt jaunā darba vietā. Bija vien brīva vakance, draudzene jau sen bija teikusi, ka meklē jaunu darbu, parunāju ar priekšnieci, norunāja tikšanos ar draudzeni, paņēma darbā. Pēc nepilna gada manu draudzeni atlaida, jo ne priekšniecei, ne kolēgiem nepatika kā viņa strādā. Un, protams, draudzenes mēs vairs neesam, jo viņu atlaida no darba vietas, kuru es viņai ieteicu. Viņasprāt, es esmu vainīga.

Miss Jokerļ , tieshi shaados briizhos paraadaas cilveeks iistaa seja.

Nu nezinu vai tā ir īstā daba, vai ar vienkārši viņa jau laicīgi sevi nostāda negatīvi jo zin ka būs vel sliktā un viņa grib uzaudzēt biezu ādu lai tas viņu neskartu tik traki, kaut vai piemēram ja pārtrauktu draudzību. Varbūt vienkārši ar draudzeni ir jaizrunājas lai nebūtu viņai tā skaudība, un lai gan ir saprotams ka meitenei vajadzētu pašai atrast darbu, velns, draudzene tak paliek draudzene, labāk tad jau palīdzēt viņai atrast darbu lai viņai ar skats uz dzīvi uzlabotos un nebūtu vairs tās skaudības, bet es varu ar iedomāties ka viņa vienkārši tāda ir un grib vienmēr būt labāka par citiem, bet nu nav jau mana draudzene tā kā nezinu.

Pirmkārt, nestāsti viņai par saviem panākumiem darbā, kamēr viņai ir šāda problēma. Otrkārt, dod padomus, uzmundrini, palīdzi gatavoties intervijām. Treškārt, godigi pasaki, ka viņas attieksme tevi sāpina. Ceturtkārt, ja nemainīsiet attieksmi viena pret otru, nesauc viņu par draudzeni. Par draugiem tomēr runā savādāk.

lai izrunājaties un sapurinātu vinu.

Es atvainojos, kas ir ar tevi? Tu lasīt neproti?
Es miljono reizi atkārtoju, ka es runāju, uzmundrinu, bet tu lasi to, ko gribi izlasīt.
Tavi komentāri ir pilnīgi bezjēdzīgi, tāpēc turpmāk tiem neatbildēšu.

Orchid, tad ja ir runāts un viņa nesapro, tad, ja godīgi nesapratīs arī. Nu es nezinu ko ieteikt, pārtraukt draudzību, vai mazāk kontaktētos, ja cilvēks nesaprot elementāras lietas. Un, ja viņai nepatīk tie darbi, kuros viņa reāli var strādāt, tad viņai to darbu tik ļoti nevajag.