Skauž

Jā!

Jā, esmu saskārusies. Par laimi, tie nebija man tuvi draugi un pēc saņemtajām negācijām ar šiem cilvēkiem es vienkārši pārstāju kontaktēties.
No vienas puses draudzene rīkojas nejauki, no otras - viņa ir izmisumā. Varbūt uzmundrini viņu un palīdzi viņai darba meklējumos?

taadi nu ir tie draugi, kad otram saaks labaak veikties, to skaudiis.. kas ar to nav saskaaries, tikmer liksies, ka vinjam ir labaakie draugi.. muljkiibas. Reti kursh priecaasies par otru.
Man arii gadiijums.. draugi ta draugi ilgaaku laiku, bet tagad kad saak veikties, liek zem mashinas riepaam skruuves apakshaa. Un tie skaitijaas draugi... skaugji visapkaart ir un nekas vairaak. Naivi var ticeet, ka visapkaart mums ir taadi kas staavees un kritiis par mums!

Vienmēr būs kāds, kam nepatiks, ka tev iet labāk, ka esi veiksmīgāka, skaistāka, gudrāka, labāk ģērbta, bagātāka, vai mīlētāka. Tāda ir sieviešu daba.

Tagad laikam vairs ne, jo kam es te diži interesēju lielpilsētā :D Agrāk gan, kad vēl mitinājos savā pagastā, dažām skauda gan mans izskats, gan tas, ka skolā pelnīju labākas atzīmes, bet tas jau viss tādas bērnu spēles vien bija.

Palīdzi draudzenei darba meklējumos ;)!

Neceļu tik ļoti degunu gaisā un nestaigāju pa mākoņiem, lai uzskatītu, ka man ir kaut kas, kas citam varētu skaust. Bieži vien skaudību jauc pavisam ar ko citu. Ne vienmēr negācijas automātiski nozīmē skaudību. Man vispār no tā vārda nelabi metās.
Pavisam nesen man viens čalis pateica, ka viņam izskatoties, ka manai draudzenei ir baigā skaudība uz mani. Pasmīkņāju vienkārši:)

Tagad laikam vairs ne, jo kam es te diži interesēju lielpilsētā

Man līdzīgi :D nemīlu runāt par ne par privāto dzīvi, ne par darbu. Vispār šķiroju, ko kam stāstīt. Jo mazāk apkārtējie iespējamie skauģi zina, jo labāk dzīvoju :)

Ja godīgi - nē. Es nevaru iedomāties, kas man varētu būt tāds, par ko kāds cits varētu mani apskaust. Vnk... nu nav par ko mani apskaust.
Iespējams, draudzenei nekas neskauž. Viņa vnk ir izmisumā, ka pati neko nevar atrast un tāpēc vnk slikti jūtas, izsaka visādas piezīmes un pati varbūt pat nepiefiksē kā tas varētu izklausīties.

Palīdzi draudzenei darba meklējumos !

Es nevaru un negribu viņai visu mutē ielikt! It sevišķi pēc šādas attieksmes. Atrast darbu varam mēs abas. Mums ir vienādas iespējas, vien tas, ka jāparāda sevi darba intervijās. Uz vairākām ejam kopā un šoreiz izvēlējās mani. Bet viņa neiesāk nevienu sarunu nepasakot, ka es tur nederēšu un es neko nepratīšu un ātri vien kā korķis būšu ārā no turienes.
Mūsu atšķirība ir tā, ka man ir iepriekšēja pieredze šādā darbā, bet viņai nav nekādas, jo viņa izvēlējās pāris gadus vienkārši neko nedarīt - nemācīties, nestrādāt, neko nedarīt.
Es saprotu, ka viņa ir izmisumā, bet pašai šajā dzīvē arī kaut kas ir jāpanāk, nevar vienmēr paļauties uz citiem, ka citi nokārtos, citi iekārtos, citi pie rokas paturēs un sarunās visu.

Nu es godīgi varu pateikt ka pati esmu iekšēji mazliet skaudīga, kaut vai par to pašu ka citi pazinās dzīvo ar otrām pusēm kopā, kaut man tas nav iespējams pašlaik. Arī skauž ka citi tā uzreiz pēc profesionālās izglītības varēja dabūt darbu, bet es lūk gatavojos tik tālāk mācīties. Bet es savu skaudību neizrādu, vai ar ja ar izrādu tad parasti smejoties tā ar paziņām pasaku ka man skaužs :D Ir ar bijusi skaudība pret mani protams, bet nu a ko darīt, visiem jau skaužs kādreiz.

Dzīvē gadās visādi, bet nu nevajag baigi iespringt uz to. Ja tev ar draudzeni ir labas attiecības, tad izrunājies ar viņu. Zinot to, ka es arī cītīgi meklēju darbu un pagaidām bez rezultātiem, tad tas mani morāli grauž. Jūtos tāda kā nepraša, ka man nekas nesanāk, un tad vajag tādu cilvēku, kas sapurina mani un saka, ka viss būs labi, ka man izdosies atrast darbu. Un esmu pārliecināta, ka tavai draudzenei tā pat ir. Viņai mazliet sirsniņa sāp. Esi kārtīga draudzene un parunā, uzmundrini, ja vajag palīdzi atradt darbu, ieskaties vinas CV in pieteikuma vēstulē, varbūt tur vajag ko pamainīt. :)

Orchid, tā nav draudzība!

Orchid, tā nav draudzība!

Man daļēji gribas piekrist.

izsaka visādas piezīmes un pati varbūt pat nepiefiksē kā tas varētu izklausīties.

Jā, jā. Nav jau viņai gadi 5, kad vēl varētu nesaprast ko runā un kā kas izklausās.
Es pat nespēju priecāties par savu jauniegūto darbu, jo no malas kāds grauž, ka esmu slikta, es nekam nederēšu un neko nepratīšu. Un tā, katru dienu, kad satiekamies.

Piekrītu, ka nevajag draudzenei palīdzēt ar darba meklējumiem. Katram jādomā par sevi, un nevajag vienmēr paļauties uz to, ka citi visu izdarīs tavā vietā. Daudzas draudzenes esmu atsijājusi, jo šāda attieksme šokē. Es par draugiem vienmēr esmu priecājusies, bet līdz ko man iet labāk, draudzenem riktīgi greiza sirds, aizskarošas piezīmes izsaka. Kam tas vajadzīgs? Tie tomēr nav draugi, kas nevar priecāties, ka Tev iet labāk.

jo no malas kāds grauž, ka esmu slikta, es nekam nederēšu un neko nepratīšu. Un tā, katru dienu, kad satiekamies.

Un tev tā tiešām liekas ka ir draudzene? Man tāda līdzīga bija, ar uzsvaru uz BIJA.

Heh, ne reizes neesmu jutusi no savu draugu un paziņu puses skaudību *tfu tfu tfu*
Bet varbūt tas tāpēc, ka necenšos dzīvot pēc sabiedrības pieņemtajiem standartiem, bet gan dikti ieklausos sevī, pirms pieņemu lēmumus. Līdz ar to tas mans ceļš tāds nedaudz specifisks un ne visiem iekārojams :D

Bet, ja es manītu, ka kādai manai draudzenei sāk skaust, apsēstos un izrunātos, kas par lietu. Paprasītu, kas viņai īsti nepatīk, un pateiktu, kas man tajā visā nepatīk. Un, ja nu tomēr negatīva attieksme pret mani turpinātos, mierīgi uz kādu laiku kontaktus pārtrauktu. Jau pie otrā pārmetošā teksta.

Orchid, ja jau tu tā pret viņu, tad viņai tādu draudzeni nevajag. Nu nevar visi cilvēki būt tādi kā tu , kas cītiīgi mācās, strādā. Bet tur jau tā jēga, ka palīdz jo to vēlas, bet tu nevēlies. Draudzenes ir kas vairāk kā paziņas, viņas apzinās kāda otra ir un vienalga palīdz, jo tā or tava draudzene, bet nu piedod, ja mana draudzene mani šitā, piemēram forumā nodirstu, tad viņa man nebūtu draudzene. Visi cilvēki nevar būt vienādi.

Orchid, tā nav draudzība!

Sāk likties tāpat, bet šis cilvēks ir ar mani no 3 gadu vecuma. Jā, abām ragi nagi nākuši laukā, bet es vienmēr esmu viņu atbalstījusi- attiecībās, darba jautājumos, skolā. Bet tagad nekā.
Nav jau tā, ka tagad dabūjot darbu man ir nospļauties uz viņu. Tāpat čekoju internetā dažādus darba piedāvājumus un sūtu viņai linkus. Pirms nedēļas paziņa piedāvāja darbu. Tā, kā es savu biju dabūjusi jau, ierunājos par draudzeni. Tika paaicināta uz pārrunām, bet darba devēji nebija apmierināti, jo viņai nav nekādas pieredzes ar to un darbs atbildīgs.
Nu es nevaru viņai to pieredzi iedot. Es nevaru kukuļot darba devējus, lai tikai pieņem viņu.
Citādāk es nevaru viņai palīdzēt. Man darbs ir svarīgs un savu vietu atdot arī neesmu gatava.